1958. gada 8. janvārī šahists Bobijs Fišers 14 gadu vecumā kļuva par ASV vēsturē jaunāko šaha čempionu.

"Es esmu labākais spēlētājs pasaulē," tā savulaik sacījis slavenais šahists Bobijs Fišers un viņam zināmā mēra bija taisnība.

Bruklinā dzimušais ebreju zēns šahu iemācījās spēlēt sešu gadu vecumā, izmantojot šaha instrukcijas, ko viņa māsa līdz ar šaha komplektu nopirka vietējā saldumu veikalā. Sākotnēji Fišers neizcēlās kā šaha brīnumbērns, taču spēle ātri pārņēma viņa prātu un uzmanību un viņš sāka spēlēt līdz pat 14 stundām dienā. Talants un neatlaidība nesa panākumus. Kopš tiem laikiem presē bieži ir dzirdēts viņa teiktais: "Vienīgais, ko es gribu darīt vienmēr, ir spēlēt šahu.”

Pirmo triumfu Bobijs Fišers piedzīvoja četrpadsmit gadu vecumā, 1958. gada 8. janvārī, kļūstot par jaunāko šaha čempionu ASV vesture un neilgi pēc tam viņš kļuva par jaunāko lielmeistaru visa šaha vesture.

Bobijs Fišers uz šahu esot raudzījās ne vien kā uz spēli, bet arī kā uz cīņu. Viņš pats par spēli teicis tā: "Man patīk brīdis, kad es salaužu cilvēka ego." Vai arī: "Šahs ir karš par šaha galdiņu. Mērķis ir sagraut pretinieka prātu."

Kā norāda šaha eksperti, tad Fišers “izbaudījis pretinieku pazemošanu. Viņš sajutis brīdi, kad pretinieks sairst viņa priekšā. Taču viņa stils nekad nebija ārišķīgs izrādīšanās dēļ – tas bija tīrs, loģisks, cietsirdīgs un efektīgs. Tajā nebija nekā ornamentāla. Dažkārt tas bija skaists, elegants un harmonisks, taču viņš nemēģināja pie šaha galdiņa izpatikt skatītāju masām – viņš spēlēja, lai vinnētu spēli." Tā Bobiju Fišeru savulaik raksturojis. BBC šaha eksperts Deivids Edmonds

Laikā no 1962. gada līdz 1972. gadam pasaules čempionāta mačos viņš uzvarēja katru turnīru un maču, kurā viņš piedalījās, izņemot divus. Pirmais šahists, kas uzvarēja Fišeru ASV Šaha čempionāta turnīrā, bija latviešu izcelsmes amerikāņu lielmeistars Edmārs Mednis, kurš vēlāk uzrakstījis grāmatu “Kā vinnēt Bobiju Fišeru”.

Visspilgtāk atmiņā Fišers palicis pēc tam, kad viņam izdevās pārtraukt padomju šahistu dominanti pasaules čempionātā. Tas gan notika 1972 gadā, pieveicot starptautisko šaha lielmeistaru Borisu Spaski turnīrā Islandē, starp citu Islande pateicībā par pasaules uzmanību, ko izcilais šaha gladiators pievērsa viņu zemei, piešķīra viņam pilsonību.

Tā bija uzvara, ko rietumu pasaule tulkoja, kā sava veida Aukstā kara uzvaru, jo Padomju Savienība bija investējusi milzīgus resursus šaha nozarē, uzskatot to par savu zīmolu. Šis notikums Amerikā šahu padarīja nebijuši populāru: gada laikā šaha pulciņu apmeklētāju skaits dubultojās un Fišers kļuva par slavenību.

Pašam šahistam "gadsimta šaha mačs" varēja nodrošināt spožu nākotni, it īpaši, ka ņem vērā, ka viņš bija uzvarējis pēc kārtas 20 turnīros, ko joprojām atceras kā garāko uzvaras gājienu pasaules šahā. Taču tā vietā Fišers pēkšņi no šaha atteicās un daļu no balvas piešķīra Vispasaules Dieva baznīcai ASV.

Kopš 1972.gada Bobijs Fišers sabiedrības uzmanības lokā nokļuva nevis šahista iemaņu, bet absurdo prasību un ekstrēmo uzskatu dēļ. Fišera uzvedība bieži vien bijusi tik iracionāla, ka daudzi pat sākuši apšaubīt viņa veselo saprātu. Bobija Fišera noslēgtība, antisemītiskie izlēcieni un sajūsminātais atbalsts 2001.gada 11.septembra uzbrukumiem bija sagrāvis viņa reputāciju ASV.

"Brīnišķīgas ziņas. Ir laiks piebeigt ASV reizi pa visām reizēm," tie bijuši Fišera vārdi pēc teroristu uzbrukumiem Ņujorkai.

Šaha ģēnijs nomira 2008. gada 17. janvārī Islandē 64 gadu vecumā, kur viņš dzīvoja pēc tam, kad dzimtā Amerika pret viņu uzsāka kriminālvajāšanu.