Pirmās lietuviešu valodā drukātās grāmatas izdošanas datums un vieta ir precīzi zināmi, jo fiksēti titullapā. Martīna Mažvīda „Vienkāršo vārdu katehisms” tika iespiests Karaļaučos jeb Kēnigsbergā (tagad – Kaļiņingrada) 1547. gada 8. janvārī.

Visu Baltijas tautu rakstītās literatūras sākotne meklējama apmēram vienā laikā. Tas bija vētrainais 16. gs., kad arī attālākās kristīgās Eiropas nomales sasniedza Johana Gūtenberga izgudrotā drukāšanas māksla, kļūdama par instrumentu cīņā starp katoļticību un protestantismu. Pirmās grāmatas latviešu, lietuviešu un igauņu valodā tika drukātas, lai pievērstu šo tautu piederīgos jaunai ticībai vai paturētu vecajā. Mazliet paradoksāls var šķist fakts, ka senākā saglabājusies grāmata latviešu valodā ir 1585. gadā Viļņā drukātais Pētera Kanīzija „Katoļu katehisms”, savukārt lietuviešiem par tādu kļuva līdzīgs protestantu izdevums – Martīna Mažvīda „Vienkāršo vārdu katehisms”, nodrukāts toreizējā Kēnigsbergā jeb Karaļaučos 1547. gada 8. janvārī.

Katehisma autors Martīns Mažvīds dzimis 1510. gadā tagadējās Lietuvas rietumos, kas toreiz ietilpa Vācu ordeņa zemēs. Tomēr jaunības gadus viņš pavadīja Viļņā, kur, domājams, studēja teoloģiju. Reformācijas vilnis, kuru 1517. gadā aizsāka Mārtiņš Luters, visai drīz sasniedza arī toreizējo Poliju un Lietuvu. Jau pirms reformācijas liela daļa Lietuvas dižkunigatijas pavalstnieku bija pareizticīgie, tāpēc valstī valdīja savam laikmetam neraksturīga reliģiska tolerance. Tomēr 1542. gadā Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis Sigismunds I izdeva pret protestantismu vērstu ediktu, kas lika redzamākajiem lietuviešu protestantiem pamest Viļņu un pārcelties uz Karaļaučiem.

Dažus gadus vēlāk tur tapa universitāte, kuru nodibināja Prūsijas hercogs Albrehts – pēdējais Vācu ordeņa lielmestrs, kurš 1525. gadā bija pārgājis luterticībā un kļuvis par laicīgu valdnieku, Polijas karaļa vasali. 1546. gadā Karaļaučos ieradās arī Martīns Mažvīds, jau pēc pusotra gada ieguva teoloģijas bakalaura grādu, un paralēli studijām sagatavoja izdošanai „Vienkāršo vārdu katehismu”. Domājams, izdevuma tapšanā roku pielika arī citi no Lietuvas emigrējuši protestantisma apoloģēti, tādi kā tieslietu profesors Ābrāms Kulvietis un teoloģijas profesors Staņislovs Rapaļonis.

Mažvīda katehisma ticības izskaidrojuma daļai par paraugu kalpojis Mārtiņa Lutera „Katehisms”, taču Mažvīda darbā ietilpst arī priekšvārdi latīņu un lietuviešu valodā, ievads prasmē lasīt un rakstīt lietuviski, pēcvārds ar aicinājumu lasītājam izplatīt jauno ticību un baznīcas dziesmu izlase. Lietuviešu literatūras pirmsākumiem sevišķi nozīmīgs ir lietuviešu ievads, kas rakstīts saistītā valodā, līdz ar to ir pirmais lietuviešu dzejas paraugs. Starp citu, tas ļāvis arī precīzi noskaidrot darba autorību. Katehisma titullapās vai tekstā autors nav minēts. Par Mažvīda autorību lika domāt citi 16. gs. avoti. 1938. gadā poļu valodnieks Jans Safarevičs lietuviešu ievadā atklāja akrostihu – dzejas rindu pirmie burti veidoja vārdus MARTINUS MASUIDIUS; Martīna Mažvīda vārda latīnisko versiju.

Mažvīda „Vienkāršo vārdu katehisms” tika nodrukāts apmēram 200 eksemplāros, no kuriem mūsdienās zināmi saglabājušies divi. Grāmata nekļuva populāra, jo Reformāciju Lietuvā bija nobremzējusi varas pretestība, bez tam drīz pēc Mažvīda darba iznāca arī Mārtiņa Lutera Katehisma tulkojums lietuviski, kas bija baznīcas vajadzībām atbilstošāks.

Līdz 20. gs. vidum bija zināms tikai viens saglabājies grāmatas oriģināls – Kēnigsbergas Universitātes bibliotēkā. Par laimi, šis sējums pārdzīvoja Otro pasaules karu, kad pilsēta tika gandrīz nolīdzināta līdz ar zemi. Tagad tas glabājas Toruņas Kopernika universitātē Polijā. Savukārt pēc kara Gorkija Zinātniskajā bibliotēkā Odesā tika atrasts vēl viens Mažvīda katehisma eksemplārs, kas tagad ir Viļņas Universitātes īpašumā.