Vasko da Gama piedzima portugāļu bruņinieka ģimenē, kura augstu godāja izcilus sasniegumus savas valsts labā. 15. gadsimta vidū Portugāles karaļnams izvirzīja sev mērķi apgūt jūras ceļu zinības un iemācīties kuģot uz tālākām piekrastēm, lai mājup pārvestu vērtīgas garšvielas, zeltu un vergus. Līdz ar karaļa Žaū II nākšanu pie varas, dižajiem ceļotājiem durvis bija plaši atdarītas. Karalis personīgi bija ieinteresēts pildīt valsts kasi tieši no koloniju labumiem.

Priekšdarbi, kas ļāva Vasko da Gamas kuģiem sasniegt Indiju, sākās jau 1487. gadā. Karalis nosūtīja divus spiegus misijā uz arābu zemēm, ar mērķi atrast ceļu uz garšvielu izcelsmes zemi Indiju. Ģeopolitiskā situācija Portugālei bija pagalam neveiksmīga. Izņemot jūras ceļu, uz Indiju nokļūt nebija iespējams, jo nāktos šķērsot arābu dominētās zemes Tuvajos Austrumos vai arī Venēcijas tirgotāju kontrolēto Vidusjūru. Tāpēc tika nolemts, ka ceļš uz Indiju jāmeklē pa jūru apkārt Āfrikai.

1488. gadā izcilais portugāļu jūras braucējs Bartolomeo Diašs atklāja Labās Cerības ragu. Tas bija pavērsiena punkts nākamajiem ceļotājiem, kuri meklēja austrumu ceļu uz Indiju. 1497. gadā šis likteņa pavērsiens sasniedza Vasko da Gamu.

8. jūlijā komandieris da Gama deva komandu savai četru kuģu flotei iziet no Lisabonas ostas. Viņa pārraudzībā bija 170 jūrnieki, kuri bija gatavi šķērsot jūras ceļu, garāku par ekvatoru. Komandā bija iekļauti vislabākie portugāļu navigatori, lai pēc iespējas ātrāk atrastu kārotos Indijas dārgumus.

Jau 1497. gada novembrī da Gama sasniedza Bartolomeo Diaša jūras ceļu. Decembrī viņš šķērsoja Labās Cerības ragu un punktu, kur Diašs bija pagriezis savus kuģus atpakaļ. Tagad da Gamas komanda kuģoja jūrās, kurās vēl neviens eiropietis nebija uzvilcis buras. Viņš meklēja drošu patvērumu arābu zemēs, lai sagatavotos pēdējam cēlienam, ceļā uz Indiju.

Mozambikā da Gama paspēja atvilkt elpu pirms musulmaņu karalis patrieca eiropiešus no savas pilsētas. Portugāļi saniknojās uz arābiem tik ļoti, ka sāka laupīt mazāk aizsargātās arābu tirdzniecības laivas. Tā viņi nonāca Mombasā un Malindi. Tieši Malindi da Gama spēja sadraudzēties ar vietējiem, kuri palīdzēja aizceļot līdz Indijai, dodot līdzi vienu no saviem pieredzējušākajiem stūrmaņiem.

1498. gada 20. maijā Vasko da Gama beidzot sasniedza Indiju. Pirmās tirdzniecības misijas rezultāti bija tālu no veiksmīgiem, jo Kalkutas karalis portugāļi nepārsteidza ar dāvanām. Viņam eiropieši bija parasti pirāti, tāpēc karalis lika da Gamas kuģiem maksāt muitas nodevu zeltā un sudrabā. Vasko da Gama gan nebija viegli apkrāpjams ceļotājs, tāpēc spēja sev izsist labu laupījumu, sagūstot vairākus vietējos iedzīvotājus. Viņš pameta Indijas krastus ar laupījumu, kas 60 reizes pārsniedza visas misijas vērtību. Galvenais laimests portugālim bija rokā, viņš zināja kā aizbraukt uz austrumu pērli Indiju.

Vasko da Gamas ekspedīcija ar lielu pacilātību tika uzņemta mājās. No četriem kuģiem Lisabonā atgriezās divi, bet no visiem jūrniekiem tikai trešā daļa. Portugāles karalis bija ļoti pateicīgs jūrniekiem. Ziņas par indiešu naidīgumu viņu maz satrauca. Portugāļu kolonizatori zināja, ka ar spēku un neatlaidību spēs izlauzt ceļu līdz bagātībām. Tā arī notika, jo teju četrus gadsimtus viņi kļuva par tirdzniecības monopolistiem Dienvidaustrumāzijā. Tikai holandiešu spiegi spēja atņemt portugāļiem šo ienesīgo biznesu. Taču nemainīgi paliek, ka Vasko da Gamas ceļojums 1497. gadā, iesāka Portugāles uzplaukumu, jo kanēlis, pipari, krustnagliņas, zīds, zelts un citas vērtīgas lietas plūda no ostas uz ostu ar portugāļu kuģiem. Tikmēr pats Vasko da Gama ieguva vietu vēsturē kā viens no dižākajiem lielo atklājumu laika jūrasbraucējiem.