1944. gada rudenī Igaunijas teritorija pilnībā atradās Sarkanās armijas kontrolē. Atjaunotā padomju vara steidzās iedibināt šeit savu kārtību, tai skaitā arī iznīcinot iepriekšējo režīmu ideoloģiskos simbolus. Divas drosmīgas igauņu pusaudzes - četrpadsmitgadīgā Aili Jirgena un piecpadsmitgadīgā Agēda Pāvela - pabojāja nervus padomju Igaunijas varai, kad 1946. gada 8. maijā uzspridzināja no dēļiem sanagloto pagaidu "monumentu" Tallinas centrā.

1944. gada rudenī Igaunijas teritorija pilnībā atradās Sarkanās armijas kontrolē. Atjaunotā padomju vara steidzās iedibināt šeit savu kārtību, tai skaitā arī iznīcinot iepriekšējo režīmu ideoloģiskos simbolus. Tika saspridzināti vairāki Igaunijas brīvības cīņu pieminekļi, okupācijas vara ķērās klāt pat neatkarības cīņu dalībnieku kapa vietām, novācot kapa pieminekļus Tallinas garnizona kapsētā un pārvēršot šo brīvības cīņu dalībnieku apbedījuma vietu sarkanarmiešu kapsētā. Savu monumentu uzstādīšanai kara apstākļos trūka līdzekļu, tāpēc pirmie pieminekļi atbrīvotājiem bija visai primitīvi - piemēram, tas, kas tika uzstādīts Tenismēgi jeb Teņa kalnā Tallinas centrā bija apmēram metru augsta un 20 centimetrus plata zili krāsota dēļu piramīda ar sarkano zvaigzni galā. Tomēr 1946. gada 8. maijā - tieši pirms "Lielās uzvaras" pirmās gadadienas svinībām - padomju Tallina palika arī bez šī pieticīgā ideoloģijas simbola. Pietika ar samērā nelielu spridzekli, lai koka konstrukcija sašķīstu šķēpelēs. Protams, šādu "monumentu" nenācās grūti atjaunot - jau nākamajā dienā līdzīgs veidojums stāvēja iepriekšējā vietā. Krietni grūtāks varai bija uzdevums atrast izaicinošā terora akta īstenotājus. Tikai nejauši, nopratinot kādu pusaudzi, kura bija aizturēta, kad meklēja ārstu ievainotam mežabrālim, izrādījās, ka sprādzienu praktiski divatā organizējušas divas skolnieces - četrpadsmitgadīgā Aili Jirgensone un piecpadsmitgadīgā Agēda Pāvela. Kāds paziņa no nacionālās pretošanās kustības abām drosminiecēm bija piegādājis spridzekli un tā lietošanas instrukciju. Negribot viņām palīdzējusi arī kāda gluži sveša meitene, kas īstajā brīdī nolēmusi pakoķetēt ar milici, kurš dežūrējis pie pieminekļa.

Nākamos mēnešus abas drosmīgās skolnieces pavadīja padomju iekšlietu dienesta izmeklēšanas cietumā, nākamos gadus - soda nometnēs. Par laimi, viņām izdevās izdzīvot, un gan Agēda Pāvela, gan Aili Jirgensone, tagad Jēgi, joprojām dzīvo Tallinā. Skolnieču piemērs izrādījās iedvesmojošs, un jau drīz līdzīgi dēļu pieminekļi uzlidoja gaisā arī Rakverē un Tartu. Savukārt Tallinas Teņa kalnā jau nākamajā gadā dēļu kastes vietā uzradās krietni fundamentālāks tēls - daudz pieminētais "Bronzas Aļoša" (attēlā). Kā zināms, gan ne uz mūžīgu palikšanu.