Autors Jānis Krops.

Ziedi, apsveikumi un mīļi vārdi, tādi varētu būt šīs dienas, 8. marta, svarīgākie notikumi. 8. marts ir diena, kad daudzās pasaules valstīs svin starptautisko sieviešu dienu.

Pastāv vairākas leģendas, kā radusies sieviešu dienas svinēšanas tradīcija. Tiek piesaukti vairāki slaveni vārdi, kuri pārsvarā pieder sievietēm sociālistēm. Šķiet, mūsdienu pasaulē grūti iedomāties lietas vai notikumus, kuri nebūtu radušies politisku motīvu vadīti. Tā arī sieviešu diena un 8. marts savus aizsākumus ieguvis, pateicoties politikai.

No vēstures lappusēm zināms, ka sievietes godinošus svētkus svinēja jau Senajā Romā, kad romiešu vīri ar dāvanām un īpašu uzmanību apveltīja savas sievas. Šeit gan uzreiz jāmin, ka svētkus svinēja tikai laulātās sievietes, kuras bija dzimušas brīvas. Ja grūti nosaukt kādu konkrētu datumu, kad sieviešu dienu sākts svinēt, tad viegli izskaidrot, kāpēc sieviešu dienas atzīmēšana ir saistīta ar sociālisma ideoloģiskajiem domātājiem, pareizāk sakot, domātājām.

Mūsdienu izpratnē sieviešu dienas aizsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad pieauga sabiedriskā spriedze attiecībās starp sievietēm un vīriešiem. Vairākos mītiņos sievietes-sociālistes pieprasīja līdzvērtīgus apstākļus ar vīriešiem. Viena no versijām vēsta, ka 1857. gada 8. martā Ņujorkā noticis liels tekstilfabrikās strādājošo sieviešu streiks. Viņas protestēja pret 16 stundu garo darba dienu un nesamērīgi zemo atalgojumu. 1908. gadā notika jau visas Ņujorkas sieviešu gājiens, kur 15 tūkstoš daiļā dzimuma pārstāvju pieprasīja ne tikai darba attiecību un samaksas līdzvērtību, bet arī politisku vienlīdzību. Jau pēc 2 gadiem Starptautiskajā sociālistisko sieviešu konferencē tika nolemts, ka katru gadu tiks svinēta sieviešu diena. Sākotnēji šos svētkus svinēja dažādos datumos, sākot no februāra līdz pat maijam.

Latvijā domu šķēpi lauzti itin bieži diskusijās, vai ir nepieciešams svinēt sieviešu dienu, vai nē. Skaidrojams, tas, acīmredzot, ir ar Padomju Savienības mantojumu, jo PSRS laikos sieviešu diena kļuva par vienu no lielākajiem pavasara svētkiem. 1921. gadā, vēl Padomju Krievijas laikā pirmo reizi Krievijas teritorijā aicināja svinēt sieviešu dienu tieši 8. martā. Lēmumu pamatoja ar piemiņas pasākumu sievietēm, kuras piedalījās 17. gada revolūcijas demonstrācijās. 1965. gadā, pirmo reizi Padomju Savienības laikā, sieviešu diena 8. martā tika pasludināta par brīvdienu, kas kā tradīcija saglabājās līdz par Savienības izjukšanai. Pēc 8. marta pasludināšanas par brīvdienu svētki aizvien mazāk tika saistīti ar politiku un kļuva par vieniem no nedaudzajiem svētkiem, kurus PSRS svinēja, vairāk domājot par sievietēm un mazāk par sociālismu.

Citviet pasaulē sieviešu dienas svinēšanu 8. martā aizsāka Apvienoto Nāciju rezolūcija 1975. gadā, jo 75. tika pasludināts par starptautisko sieviešu gadu. Toreiz ANO aicināja valstis atzīmēt vienu dienu gadā, lai pieminētu sieviešu cīņu par savām tiesībām. Katra valsts var izvēlēties, kurā dienā pieminēt sievietes, bet kopējās vadlīnijās saglabājies arī ANO nospraustais 8. marts.

Latvijā līdz 2008. gadam sieviešu dienu oficiāli neatzīmēja, bet nu jau trešo gadu šī diena ir iekļauta atzīmējamo dienu sarakstā. Brīvdiena tā diemžēl nav, bet varbūt tā pat ir labāk, jo esot arī darbā, vairākām sievietēm varam novēlēt priecīgu sieviešu dienu. Noliekot politiku pie malas, atcerēsimies pašu galveno - pateikt Jums daiļās dāmas, ka esat katra zieda vērtas. Sveiciens Jums starptautiskajā sieviešu dienā arī no šā stāstījuma autora Jāņa Kropa un Latvijas Radio.