Pirmie vēsturei zināmie luksofori tika uzstādīti pie britu Parlamenta Londonā 1868. gada 9. decembrī. Tas gan bija drīzāk ne sevišķi izdevies jaunieveduma mēģinājums, un līdz plašai luksoforu ieviešanai bija jāpaiet vēl vairākām desmitgadēm.

Satiksmes regulēšana ar luksofora palīdzību ir neatņemama modernās pilsētas ikdienas sastāvdaļa, un nenākas brīnīties, ka pirmoreiz šis satiksmes regulēšanas līdzeklis parādījās Londonā – pirmās industrializētās valsts Lielbritānijas galvaspilsētā. Vēsturē pirmie luksofors tika uzstādīti pie britu Parlamenta 1868. gada 9. decembrī.

Pirmo satiksmes regulēšanas iekārtu radītājs bija dzelzceļa inženieris Džons Pīks Naits, kura specializācija bija dzelzceļa semaforu konstruēšana un uzstādīšana, un pirmie Londonas luksofori bija attiecīgo dzelzceļa ierīču pielāgojums pilsētas transporta vajadzībām. Tās bija sarežģītas konstrukcijas. Dienā satiksmi regulēja ar kustīgām strēlēm. Strēles stāvoklis horizontāli nozīmēja „Stāt!”, savukārt 45 grādu leņķī – „Kustieties piesardzīgi!” Diennakts tumšajā laikā attiecīgās komandas apzīmēja sarkanas un zaļas gāzes laternas, kuras tika pagrieztas vajadzīgajā stāvoklī. Attiecīgas elektriskās sistēmas vēl nebija izgudrotas, un luksoforus manuāli darbināja policisti. Diemžēl šiem pirmajiem luksoforiem bija visai īss mūžs. Jau pēc nepilna mēneša gāzes noplūde no bojātas caurules izraisīja eksploziju, kurā smagus apdegumus guva luksoforu apkalpojošais policists. Automātiskā kustības regulēšana Londonā tika atmesta uz vairākām desmitgadēm, atgriežoties pie iepriekšējās kārtības, kad kustību ar attiecīgiem žestiem regulēja policisti.

Nākamās satiksmes regulēšanas ierīces parādījās tikai 20. gs. sākumā, kad iniciatīvu šai ziņā pārņēma Savienotās Valstis. 1912. gadā Soltleiksitijas policists Lesters Vairs izgudroja pirmo elektrisko luksoforu ar diviem gaismas signāliem un brīdinājuma skaņas signālu. Vaira izgudrojums pirmoreiz tika uzstādīts Klīvlendā, Eiklīda avēnijas un 105. ielas krustojumā. 1917. gadā Soltleiksitijā parādījās pirmā savietoto luksoforu sistēma, kas ar vienu slēdzi regulēja satiksmi sešos secīgos krustojumos, savukārt 1920. gadā vēl viens amerikāņu policists – Viljams Pots no Detroitas – radīja šodien tik pierasto trīskrāsu luksofora dizainu, ieviešot dzelteno gaismu, kas brīdina par zaļā un sarkanā signāla nomaiņu. 1922. gadā parādījās pirmie ar taimeri regulētie luksofori, un Savienoto Valstu pilsētas sāka ieviest pilnīgi automatizētas satiksmes regulēšanas sistēmas, kas ļāva pamatīgi ietaupīt uz satiksmes regulētāju algu rēķina.

1923. gadā pirmie elektriskie luksofori parādījās Eiropā. Pats pirmais tika uzstādīts Parīzē Strasbūras bulvāra un Grand Boulvard krustojumā. Tai pašā gadā pirmie elektriskie luksofori tika uzstādīti Hamburgā, nākamajā gadā – Berlīnē, sekojošajos gados arī Milānā, Romā, Prāgā un Barselonā. Anglijā luksofors atgriezās 1927. gadā, pie tam vispirms Rietummidlendas grāfistes galvaspilsētā Vulverhemptonā un tikai pēc tam Londonā. Rīga, cik var spriest no tā laika preses, bija pirmā no Baltijas galvaspilsētām, kurā tika uzstādīts luksofors. Tas notika 1939. gada februārī Dzirnavu un Brīvības ielas krustojumā.