9. februāris uzskatāms par volejbola dzimšanas dienu, jo tieši ša dienā 1895. gadā amerikānis, sporta skolotājs Viljams Morgans, izklaidējot savus audzēkņus, izgudro volejbolu, kuru sākotnēji viņš dēvē par "mintoneti".

Lai arī par volejbola rašanās dienu tiek uzskatīts tieši 9. februāris, tomēr  patiesībā pirmie aizmetņi šai spēlei meklējami krietni senāk. Raugi, hronikās 240 gadus pirms mūsu ēras pieminēta romiešu leģionāru spēle, kuras laikā viņi meta viens otram bumbu, sitot to ar dūrēm. Līdzīgu spēli ir spēlējuši arī senie grieķi. Arī Japānā vairāk nekā pirms trīs simtiem gadu esot spēlēts savs „volejbols”.

Taču par mūsdienu volejbola izgudrotāju uzskata ASV Masačūsetas štata Holiokas pilsētas Jauno Kristiešu asociācijas koledžas fizkultūras skolotāju Viljamu Džordžu Morganu, kurš 1895.gada 9. februārī, lai izklaidētu savus skolēnus, sporta zālē izlika tenisa tīklu, citā versijā minēts, ka tas bijis badmintona tīkls, bet vēl kādā, ka viņš izmantojis parastu zvejnieku tīklu. Katrā ziņā Morgans tīklu izlicis 197 cm augstumā, kas ir mazliet augstāk nekā cilvēka vidējais augums, bet viņa audzēkņi sākuši vienkārši mētāt pāri tīklam bumbu.

Sākotnēji dalībnieku skaits laukumā nebija ierobežots. Redzot kādu interesi un jautrību skolēnos izraisīja šī aktivitāte, Morgans turpat uzreiz noformulēja pirmos noteikumus paša izdomātai spēlei, kuru viņš sākotnēji nosauca „mintoneta”. Galvenais bija nepieļaut pretinieku komandai nogremdēt bumbu savā laukuma pusē. Morgana radītajai spēlei tādi elementi, kā gremde vai bloks nepastāvēja, tā ka spēle bija domāta brīvā laika pavadīšanai, nevis sportiskā azarta uzkurināšanai.

Gadu vēlāk Morgans savu izgudrojumu demonstrēja koledžu konferencē Sprinfildā. Jaunā spēle visiem iepatikās, un pēc profesora Alfrēda Halsteda priekšlikuma tā ieguva nosaukumu „volejbols”. 1897.gadā ASV tika publicēti pirmie volejbola noteikumi, bet 1900.gadā tika izgatavota pirmā, tikai šai spēlei izmantojamā speciālā bumba. 20.gadsimta sākumā „lidojošās bumbas” spēli sāka spēlēt Kanādā, Japānā, Kubā, Filipīnās, Birmā, Indijā un Meksikā. Pirmā pasaules kara laikā volejbols izplatījās arī Eiropas valstīs.

Jau 1924.gada Olimpiskajās spēlēs Parīzē notika volejbola spēļu paraugdemonstrējumi un ASV volejbola federācija ierosināja šo sporta veidu iekļaut Olimpiādes oficiālajā programmā. Taču tikai 1947.gadā Parīzē, sākotnēji piedaloties 11 valstu pārstāvjiem no Beļģijas, Brazīlijas, nu jau bijušās Čehoslovākijas, Ēģiptes, Francijas, Nīderlandes, Ungārijas, Itālijas, Urugvajas, ASV un Dienvidslāvijas, tika dibināta Starptautisko Volejbola federācija (FIVB) un apstiprināti pirmie starptautiskie volejbola noteikumi.

1957.gadā Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sesijā Bulgārijā volejbols tika atzīts par olimpisko sporta veidu. 1964.gadā Tokijas Olimpiskajās spēlēs tika organizēts pirmais olimpiskais volejbola turnīrs, kurā par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem kļuva bijušās PSPS vīriešu un Japānas sieviešu izlases. Vēlāk par olimpiskajiem čempioniem arī ir bijušas Japānas, Polijas, ASV, Brazīlijas un Nīderlandes vīriešu izlases, kā arī Japānas, Ķīnas, un Kubas sieviešu izlases.