1842. gada 9. martā Milānas operteātrī „La Scala” pirmizrādi piedzīvoja Džuzepes Verdi opera „Nebukadnecars” jeb „Nabuko”. Šī opera nesa Verdi pasaules slavu un joprojām ir viens no viņa atpazītākajiem un biežāk iestudētajiem darbiem.

1839. gadā Milānas „La Scala” operteātrī pirmizrādi piedzīvoja jauna komponista Džuzepes Verdi pirmā opera „Oberto”. Iestudējumam bija panākumi, un impresārijs Bartolomeo Merelli noslēdza ar daudzsološo talantu līgumu par trīs nākamajiem darbiem. Taču komponistu gaidīja smagi pārbaudījumi: laikā, kad viņš strādāja pie savas otrās operas „Vienas dienas karalis”, mira abi viņa mazie bērni – meitiņa Virdžīnija un dēlēns Icilio, bet pēc tam arī viņa mīļotā sieva Margerita. Opera izdevās vāja, un Džuzepe Verdi, slīgdams smagā depresijā, grasījās vispār mest pie malas komponēšanu. Un te nu atklājās Bartolomeo Merelli impresārija ģēnijs – viņš nebija gatavs atteikties no jaunatklātā talanta. Piegādājis komponistam literāro materiālu – Temistokla Soleras libretu par Vecās Derības tēmu – Merelli uzstājīgi paģērēja, lai Verdi komponē. Versijas par to, kā tieši notikusi šī piedabūšana, atšķiras paša Džuzepes Verdi dažādu gadu izklāstā. Viena no tām pat vēsta, ka komponists ieradies pie impresārija, lai atdotu atpakaļ libreta manuskriptu, bet pēdējais to ar spēku iestūķējis atpakaļ skaņradim kabatā un burtiski izgrūdis viņu no sava kabineta – „Ej un komponē!” Šā vai tā, bet 1842. gada 9. martā Milānas „La Scala” savu pirmizrādi piedzīvoja Džuzepes Verdi trešā opera „Nebukadnecars” jeb, populāri saīsinātā versijā, „Nabuko”.

Nebukadnecars ir vēsturiska persona – Jaunbabilonijas lielvalsts ķēniņš, kurš valdījis vairāk nekā četrdesmit gadus 6. gs. pirms mūsu ēras, iekarojis plašas teritorijas Tuvajos Austrumos, tai skaitā 597. gadā pirms mūsu ēras ieņēmis Jeruzalemi un iznīcinājis Jūdu valsti. Vecā Derība viņu tēlo kā jūdu tautas paverdzinātāju, kurš vēlāk zaudējis prātu un septiņus gadus kā zvērs mitinājies tuksnesī, pēc kam pievērsies jūdu ticībai. Citos avotos gan šī Bībeles sižeta apstiprinājums gan nav atrodams. Protams, operas librets vēl tālāk atkāpies gan no Vecās Derības, gan no jebkādu citu vēstures avotu liecībām, savijot reliģiskos motīvus ar personisku konfliktu starp Nebukadnecaru un viņa meitām – jūdu ticībai pievērsto krietno Fenenu un varaskāro Abigailu.

Džuzepes Verdi trešajai operai bija grandiozi panākumi. „Nabuko” nesa komponistam slavu gan Itālijā, gan aiz tās robežām. Viens no operas fragmentiem – paverdzināto ebreju koris „Lido, doma, zelta spārniem” –kļuvis par, domājams, populārāko Džuzepes Verdi motīvu un vienu no atpazītākajām melodijām pasaules mūzikas vēsturē.