2003. gada 9. septembrī  95 gadu vecumā miris molekulārās fizikas pionieris un "ūdeņraža bumbas tēvs" Edvards Tellers.

 

Ja dzīve nav bijusi profesionāli saistīta ar fiziku, iespējams, Edvarda Tellera vārds ir paslīdējis garām, tomēr viņš ir pārsteidzošs cilvēks, kurš dzīvojis pilnasinīgu dzīvi, atnesot daudz jauna sabiedrībai. Viņa ieguldījums zinātnē ir nenovērtējams, joprojām viņa idejas, pētījumi un darbi, ir pamats daudziem fizikas jautājumiem.

Edvards Tellers dzimis 1908. gadā Budapeštā ebreju ģimenē. Zēna tēvs bija jurists, mamma pianiste. Edvards bija otrais bērns ģimenē, viņam bija vecāka māsa Emma. Zēns auga kristīgā ģimenē. Tellers sācis runāt vēlu, bet labi zinājis skaitļus.

Tā, kā zēns uzauga Ungārijā pēckara sacelšanos spiedzes atmosfērā, tad visu savu dzīvi bijis kā fašisma tā komunisma pretinieks. Kad Edvards netika uzņemts augstskolā Budapeštā, viņš devas uz Vāciju, kur uzsāka ķīmijas studijas Karlsrūes Tehnoloģiju institūtā, bet pēc diviem gadiem pārcēlās uz Minheni, kur pievērsās kvantu mehānikai. Studiju gados Tellers cieta satiksmes negadījumā ar tramvaju, kā dēļ viņš zaudēja labo kāju un visu atlikušo mūžu izcilais fiziķis valkājis protēzi.

Līdz 1930. gadam viņš bija ieguvis doktora grādu teorētiskajā fizikā Leipcigas Universitātē. Savu disertācijas darbu Tellers veltīja ūdeņraža molekulārā jona aprakstam.

1934. gadā fiziķis apprecējās un pēc gada jaunā ģimene pārcēlās uz Ameriku. 1941. gadā fiziķis saņēma Amerikas pilsonību un šajā laikā viņš strādāja pie slepenā projekta "Manhetena", kas izstrādāja atombumbas, kuras 1945.gada augustā nometa uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki.

Vēlāk, jau mūža nogalē fiziķis atzinies, ka nožēlo toreizējā ASV prezidenta Harija Trumena lēmumu nomest atombumbas uz Japānas pilsētām, sakot, ka šo ieroci vispirms vajadzēja izmēģināt demonstrēšanai, lai Japānas vadība būtu pietiekami iespaidota un padotos.

Kad 1949. gadā PSRS paziņoja par savas atombumbas izveidi, ASV prezidents Harijs Trumens paziņoja par ūdeņraža bumbas projekta sākumu. Tellers sāka aktīvu darbu. Viņam bijis gana sarežģīts raksturs, tādēļ notikuši nepārtraukti konflikti ar kolēģiem. Tomēr, pateicoties poļu matemātiķa Staņislava Ulema idejām, Tellers nonāca pie teorētiska risinājuma ūdeņraža bumbas ražošanai. Zinātnieku un vēsturnieku vidū joprojām nav vienprātībās, cik lielā mērā idejas ir paša Tellera, bet cik piesavinājies no poļu matemātiķa.

Tomēr, kad 1952. gada 1. novembrī Klusajā okeānā amerikāņi izmēģināja ūdeņraža bumbu, Tellers presē tika nosaukts par ūdeņraža bumbas tēvu. Tiesa, viņam pašam šis tituls nekad nav paticis.

1962.gadā viņš saņēma balvu "Par ieguldījumu kodolenerģijas un ķīmijas fizikā", bet 1975. gadā Tellers atstāja profesora amatu Kalifornijas Universitātē. Tomēr visu atlikušo mūžu, līdz pat nāves dienai 2003. gada 9 septembrī, viņš konsultēja ASV valdību par kodolieročiem.

Zīmīgi, ka tad, kad 1979. gadā ASV atomelektrostacijā notika katastrofa, fiziķis piedzīvojis sirdslēkmi.