1941. gada jūnijā kulminēja pret Latvijas tautu vērstās padomju represijas – notika 14. jūnija masu deportācija, savukārt nedēļu vēlāk karš starp PSRS un Vāciju pamudināja padomju represīvās struktūras rīkoties ar steigas diktētu nežēlību. 1941.gadā no 27.jūnija līdz 29.jūnijam Rīgas Centrālcietumā bez tiesas lēmuma tika nogalināti 99 Latvijas iedzīvotāji. 7.jūlijā Latvijas Okupācijas muzejā, pieminot traģiskos notikumus, tiks atvērta izstāde, kas būs apskatāma Čekas mājas pagalmā. Raidījuma Šīs dienas acīm viešņa Inese Dreimane uzsver: "Tas ir viens no traģiskākajiem pirmā okupācijas gada noslēguma nozieguma akordiem. Šis notikums ir atspoguļots gaužām tendenciozi un pēckara gados tas ir noklusēts. Arī apbedījuma vieta Rīgas Meža kapos tā dēvētie "Baltie krusti". Sešdesmito gadu beigās šī vieta tika nolīdzināta, krusti tika iznīcināti un šajā vietā līdz 1990. gadam notika virsapbedījumi. Ilgstošai noklusēšanai un propagandai vienlaikus ir viens kopīgs negatīvs aspekts, rezultātā noziegumi un traģēdijas pārvēršas par statistiku."