Pateicība visiem tiem, kas balsoja PAR un visiem, kas riskējot ar savu drošību un pat dzīvību bija par brīvu Latviju. (1990. gadā esot bijuši sagatvoti saraksti ar 100 izsūtāmajiem un 400 nošaujamiem). Tā bija liela drosme, liela ticība un daudzu veiksmīgu sakritību virtene. Es kā no 30 gadnieku paaudzes novērtēju, ka varam dzīvot brīvā valstī ar savu valodu un kultūru. Un tāpat kā Upleja rakstā IR, nekādi nesaprotu tos 20-30 gadniekus, kas stāsta par to, ka ir vīlušies valstī. Ja kādu var saprast, tad tie ir iebraukšušie strādnieki, nu jau pensionāri, kuri lielākoties savas neizglītotības dēļ, nespēja piemēroties tirgus ekonimikai ar visiem tās nosacījumiem. Vairāk ticības un pašcieņas gan latviešiem, gan cittauttiešiem Latvijā pan par sevi, gan par valsti!