Ir pagājuši 25 gadi, kopš 1992. gada aprīlī sākās militārs konflikts, kas ieguvis Bosnijas kara nosaukumu. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par to, kas bija Bosnijas karš, kas šajā karā bija karojošās puses un kāds bija kara raksturs. Stāsta vēsturnieks Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.
Bosnija ir bijusi „Eiropas pulvera muca” vairāk nekā simt gadus. Tieši Sarajevā izskanēja liktenīgie šāvieni, kas ievadīja Pirmo pasaules karu. Šīs teritorijas etniskais sastāvs ir īpatnējs pēc reliģiskās piederības un kultūras, jo gan serbi, gan horvāti, gan tā sauktie bosņaki jeb bosnieši neatšķiras praktiski valodiskā ziņā, bet atšķiras pēc reliģiskās piederības un kultūras. Brīdī, kad sāk jukt Dienvidslāvijas sociālistiskā federatīvā republika, Dienvidslāvijas valsts, kas izveidota pēc Pirmā pasaules kara, apvienojot zemes pēc valodiskā un etniskā principa dienvidslāvu valstī, Bosnijas teritorijā dzīvo apmēram 44 % islāmticīgo bosniešu, ap 32,5% pareizticīgo serbu, ap 17% katoļticīgo horvātu. Pārējā iedzīvotāju daļa ir mazākas grupas. Par kara darbības sākumu pieņemts uzskatīt 6. aprīli, kad ANO atzīst Bosnijas un Hercegovinas republikas suverenitāti. Jau līdz tam gruzdējušās sadursmes pāraug pilnvērtīgā karadarbībā un neizdodas mierīgs militārs risinājums, lai arī tādi mēģinājumi bija.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X