Šobrīd, kad Krievijas ilgstošā agresija pret Ukrainu sasniegusi savu kulmināciju, visā demokrātiskajā pasaulē tiek uzdots jautājums, kā tas nākas, ka 21. gadsimta sākumā Eiropā ir izveidojies agresīvs antidemokrātisks režīms, kas kļuvis par draudu daudzu kaimiņvalstu un visa reģiona mierīgai pastāvēšanai un attīstībai. Kā veidojies tas, ko dēvējam par "putinismu" - mūsdienu Krievijas autoritārā politiskā sistēma, kurā arvien nepārprotamāki iezīmējas totalitārisma elementi.

Nepārprotami šai sistēmai ir savas vēsturiskās saknes, kas meklējamas Krievijas 20. gadsimta vēstures pieredzē. Krievija atšķirībā no vairuma Eiropas valstu pagājušā gadsimtā praktiski nepiedzīvoja stabilu demokrātiju, toties uzkrāja milzīgu totalitārās pieredzes bagāžu. Vien dažus mēnešus pēc cara patvaldības sabrukuma 1917. gada revolūcijas rezultātā pie varas bijušajā impērijā nāca kreisie radikāļi - boļševiki, kuri uzbūvēja totalitāru terorā balstītu un uz neīstenojamu sociālo utopiju orientētu režīmu. Šī režīma varā bijusī Krievijas impērija, ja neskaita dažas tā sauktās nacionālās nomales, tai skaitā Baltiju, pavadīja apmēram 70 gadus. Kā veidojās un kāds bija boļševiku režīms un tā izveidotā valsts - Padomju Savienība, par to vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Ilgvars Butulis.

Savu maksimālo nežēlību boļševiku izveidotais režīms sasniedza padomju diktatora Josifa Staļina varas periodā, kas ilga no 1924. līdz diktatora nāves 1953. gadā. Sevišķi skarbas staļiniskās represijas Padomju Savienībā kļuva pagājušā gadsimta 30. gadu otrajā pusē, kad padomju vara īstenoja teroru pret savas valsts sabiedrību, panākot pilnīgu pakļāvību. Tajā pat laikā ar propagandas palīdzību tautā tika iedēstīts vadoņa Staļina personības kults. Mūsdienās ir diezgan nepārprotami skaidrs, ka šīs tendences dziļi iesakņojušās Krievijas sabiedrībā un īsti nekur nav zudušas. Starp citu, runājot par personības veidošanos, nevar nepamanīt zināmas paralēles pagātnes tirānu un pašreizējā Krievijas līdera Vladimira Putina dzīves gājumā. Par staļinisma raksturu un diktatora personību izsakās vēsturnieki, Latvijas Universitātes profesori Ilgvars Butulis un Inesis Feldmanis.