„2000. gadu vidus Latvijas dzejas paaudzes neapšaubāms līderis,” – tā lasāms par dzejnieku Arvi Vigulu kādā no Latvijas literatūras apskatiem. Visticamāk, ka viņš pats par šo teikumu pasmaidītu, bet ne ar egoistisku patiku. Arvis panākumus, atzinību un slavu pieņem, bet neceļ to priekšā savam tēlam, lai apžilbinātu citus. Atdzejotājs un tulkotājs. Vīrs, draugs, kolēģis. Pārvalda dzejas stilu un tehnisko metožu plašo lauku tieši tādā mērā, lai vietā, kurā viņš uzstātos ar saviem dzejoļiem, klausītos visi. Varbūt pat – aizmirstot ieskatīties telefonā. Izmantojot Dzejas dienu norises kā fonu, kopā ar Arvi Vigulu pastaigāsim pa pilsētu, paklausīsimies viņa dzeju un iedzersim…kafiju. Ar eklēriem. Raidījumā „Talantu galerija”