Latviešu literatūrai ir pavēries tik plašs iespēju lauks kā, iespējams, vēl nekad agrāk. Mūsu autoru darbu tulkojumi svešvalodās, starptautisku kontaktu atrašana un nostiprināšana, kā arī nepārtrauktas nozares attīstības stratēģiju izveide nostiprina Latvijas kā kultūras lielvalsts statusu. Liels nopelns šajā darbā ir platformai "Latvian Literature", kuru vada Inga Bodnarjuka - Mrazauskas. Kā Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente un daudzu kultūras projektu autore un menedžere, viņa palīdz satikties tām pusēm, kuras bez šādas radošas starpniecības, iespējams, nekad nesatiktos. Tā tas ir noticis gan šīgada Londonas grāmatu tirgū, gan Frankfurtes 70. Grāmatu mesē.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
ne velti saka , ka čekas maisi mudž no radošajiem ...
https://www.arte.tv/en/videos/080978-0 00-A/georgia-according-to-nino-haratischwili/? fbclid=IwAR3CYY92kCEnAt3t-DKsSWSHnfabxT3jsBRwA cdHo0kH9Ky_QJLVxc7Yp1Q
Ja paši literāti nesaudzē, nelolo latviešu valodu , kāpēc mēs šokējamies par birokrātiem vai cittautiešiem?
Es patiešām esmu šokēta par šo situāciju.
https://ltv.lsm.lv/…/26.10.2018 -kultursoks-kapec-jaunaja-i…/
http://latvia nliterature.lv/en/news
http://literatura.lv /lv/post/index
Ieklausieties jau ievadvārdos - par simtgades finansējumu kurš pacēlis radošo procesu un nodrošinājis sabiedrības interesi un iesaisti. Es patiešām vēlos šos apgalvojumus konkretizēt. Kas man kā nodokļu maksātājai ir ticis no sitmgades naudas un kā es varu iesaistīties simtgades
programmas finansējuma apguvē ?
Klausīties radio un lasīt internetā par pasaules sajūsmu par kakājošiem latviešu literātiem? Vai šajā kontekstā, kad sabiedrībai no simtgades miljoniem tiek vien kultūrziņas , par pārējo mums bargi jāmaksā - iztiekot vien ar pašu sūri grūti noplenīto - nav negodīgi un netaisnīgi - pat ņirdzīgi runāt par sabiedrības interesi un iesaisti?
Gluži kā padlaikos, kad mums galvās bija jākaļ lozungi - ka padomju cilvēks ir laimīgākais cilvēks pasaulē. Tā tagad mums jāklausās , kā uzplaukst kultūra - par kuru mēs sabiedrība uzzinam vien kādas sīkas detaļas no medjiem. Būtībā simtgades dzīru galds radošajais sabiedrības daļa un parējiem - kā Hermanis saka - lumpeņiem - uz simtgades svētkiem ir uzklāts atsevišķi - pirmajiem jo trekni un dāsni - otrajiem pliks - patiesībā - pat svētku galda nav.
Gluži kā padlaikos - bija laime - protams, bet tikai stukačiem un bļodlaižām , nu un, protams, varas elitei.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X