Kopā būt un kopā just! Dziesmu un deju svētku gājiens ir neatņemama tradīcija. Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim svinam svētkus tautastērpu krāšņumā, gavilēs un satikšanās priekā. Tiekamies ar dalībniekiem no visiem novadiem XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku gājienā "Novadu dižošanās".

Dziesmusvētku 150. gadadienas gājienā pirmo reizi kopā satiksies jaunizveidotie Latvijas novadi. Kur vēl labāk sevi varēs parādīt? Kāda ir katra novada kultūrzīme, ar ko var dižoties un gājienā izrādīt novada priekšā? Ieraudzīsim mūsu šodienas kultūras bagātību novadu savdabībā. 

Dziesmusvētku dalībnieku gājiens ir neatņemama svētku tradīcijas sastāvdaļa. Kā krāšņa upe tas vijas par galveno Rīgas ielu, aizsākoties pie Brīvības pieminekļa un noslēdzoties pie Dailes teātra. Tautas tērpu krāšņums, gaviles, satikšanās prieks un Dziesmusvētku svinēšana.

Vēl pirms gājiena atklāšanas tiekamies ar muzikoloģi Ilzi Šarkovsku-Liepiņu, lai runātu par dziesmu un deju svētku tradīciju, par svētkiem cauri laikiem un to neatņemamu sastāvdaļu – gājienu un tā nozīmi. Ilze ir mākslas doktore, vairāku grāmatu sastādītāja un autore, šobrīd strādā pie grāmatas „Dziesmu svētkiem 150”.

Gājiena ceļš Brīvības ielā raksturos Latviju un būs sadalīts septiņos kvartālos – Vidzeme, Kurzeme, Zemgale, Sēlija, Latgale, diaspora, Rīga. Katra kvartāla sākumā gājiena dalībniekus sveiks novadu pārstāvošas ģimenes, personības, ar ko kultūrvēsturiskais novads lepojas. Gājiena beigas noslēgs pūtēju orķestru sveicēji.

No dalībnieku puses gājienu iesāk Vidzeme – proti, Valmieras novada Dikļu pagasts ar saviem kolektīviem. Trešo Vasarsvētku rītā pirms 159 gadiem Dikļos ieradās koristi no tuvākām un tālākām vietām, lai visu dienu pavadītu kopīgā dziedāšanā. Nākamajā gadā Dziesmu svētki notika Bauņu Jēkaba kalniņā Matīšu pagastā, bet vēl pēc gada – Rūjienā. Tādējādi pirmo trīs Dziesmu svētku norises vietas bija Valmieras novadā un tas uzskatāms par Dziesmu svētku šūpuli. Kopīgie dziedāšanas svētki bija sākums pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem, kas Rīgā notika 1873. gadā, izaugot par varenu kustību un vienu no skaistākajām Latvijas tradīcijām, ko apbrīno visā pasaulē.

Valmieras novads kā savu kultūrzīmi izvēlējies "Sidraba birzi". Tā ir mākslinieka Ivara Mailīša veidotās "Sidraba birzs" mazāka izmēra kopija, kas atrodas Dikļos – Dziesmusvētku šūpulī. Dikļu pagasts iet sākumā kopā ar Pirmo dziedāšanas svētku karogu.

Bet pie Latvijas Radio mikrofona Trikātas kultūras nama jauktā kora “Trikāta” diriģents Ēriks Derums un kora prezidente Lida Sīpola. Trikātas dziedāšanas biedrība dibināta 1865.gadā, ap kuru tolaik pulcējās skolotāji un draudzes gaišākie dēli. Trikātas koris ir viens no senākajiem koriem Latvijā, kurš piedalījies visos Vispārējos Latvijas Dziesmu svētkos. I, III un IX svētku koru karos Trikātas koris ieguvis godalotas vietas.

Krāāšņos tautas tērpos pie Latvijas Radio mikrofona ir Zane un Vilis Daudziņi. Viņi stāsta par savām sajūtām, par to, kā tapuši tērpi, ko darinājuši paši, ko līdzējuši meistari.

Vakar, 1. jūnijā, pārpildītā Latvijas Universitātes Lielajā aulā noskaidrojām skanīgākās balsis Latvijā un finālā lielās balvas ieguva kori "Kamēr...", "Venda", "Graidi" un "Erelbe". Bet saruna ar Saulkrastu jauktā kora “Anima” dalībniekiem - diriģenti Lauru Leontjevu un dziedātāju Indriķi Buili.

Pie Brīvības pieminekļa tiekamies ar publicistu Daini Īvānu, kurš ir arī filmas "Zemes, kas dzied" scenārija autors. Viņš atklāj, ķā norisinājās gājiens Pirmajos Vispārējos dziedāšanas svētkos.

Sarunājamies ar deju kolektīvu vadītāju Evitu Kaķīti-Brasu. Viņa jau devusies gājienā kopā ar Valmieras novada deju kolektīvu “Gauja”, otrreiz ies kopā ar Smiltenes deju kolektīvu “Atspēriens”.

Satiekamies ar Jelgavas Latviešu biedrības jauktā kora “Apkārt Latvijai” dziedātāju Olitu Jakoveli un kora prezidenti Līgu Ružu.

Šo Dziesmu svētku kopkora dalībnieku skaits ir trešais lielākais pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas - 15 870. Rekords tika uzstādīts 1990.gadā – pirmajos Dziesmu svētkos pēc deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu pieņemšanas, kad kopkorī bija vairāk nekā 20 000 dziedātāju. Savukārt 2018.gadā Dziesmu svētkos piedalījās ap 16 500 dziedātāju. Tomēr šogad ir palielinājies koru skaits, kas piedalās Dziesmu svētkos. 2018.gadā tie bija 429 kori, bet šogad būs 454 kori.

Rit jau gājiena ceturtā stunda un kurzemnieki vēl gaida savu kārtu doties gājienā, tāpēc sarunājamiesar folkloras kopas "Pilltīn" vadītāju Neldu Matisovu suitu sievu Ingūnu Grantu.

Bet Mežaparka Lielajā estrādē Rakstniecības un mūzikas muzejs piedāvā apmeklētājiem unikālu – pirmo un lielāko latviešu dziesmusvētku tradīcijai veltītu pastāvīgo ekspozīciju – "Dziesmusvētku telpa", kas ir veidota par godu Pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku 150. gadskārtai. Ekspozīciju iepazīt un izbaudīt aicina ar Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore, ekspozīcijas kuratore Iveta Ruskule. Viņas ieteikums – doties uz muzeju jau pēc svētkiem, lai aplūkotu nesteidzīgi.

Satiekamies arī Bārbeles pagasta kapelas "Savējie" dalībniekiem Baibu, Ievu, Gati, Matīsu, Emīliju, Ainu, Mārtiņu un Gintu, kuri visi ir radi šādā sastāvā kopā muzicē jau otrajos dziesmu svētkos. Viņi arī acina uz kapellu saietu Bārbelē 29. jūlijā.

Kopējais svētku dalībnieku skaits  ir 40 560, svētkos piedalās 454 kori, vislielākais dalībnieku skaists ir dejotajiem - kopumā svētkos ir 695 deju kolketīvi ar gandrīz 17 tūkštoš dejotajiem, pūtēju orķestru kolektīvi ir 66, pārējo nozaru kolektīvi – 580, diasporu pārstāv 88 kolektīvi. 

Ir zināmi arī dalībnieku polulārākie vārdi un dalībnieku vidū ir  - 1001 Jāņi, 644 Ilzes, 500 Ievas, 485 Daces, 463 Ineses, 451 Līgas, 422 Kristīnes, 421 Ingas, 403 Andri un  398 Lauras. 

968 dalībnieki Svētku laikā svinēs savas dzimšanas dienas, visvairāk – 139 – noslēguma dienā.

Tiekamies ar Latgales dalībniekiem – profesionālā pūtēju orķestra "Daugava" dalībniekiem Sandru Maskaļovu un Arnoldu Grīnbergu, deju kolektīva "Balvu vilciņš" vadītāju Zani Meieri un dejotājiem Adrianu un Alīnu, folkloras kopas "Sovvaļnīki" dalībniekiem. Iepazīstina Dainis Platacis, muzicē visi pārējie.

Sajūtās dalās māksliniece Elita Patmalniece. Varbūt kāda arī kāda radoša ierosme rodas, vērojot novadu rakstus un krāsas.

Uz svētkiem atbraukuši diasporas kolektīvi no 22 valstīm: ASV, Austrālijas, Austrijas, Beļģijas, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Japānas, Kanādas, Lielbritānijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Somijas, Šveices, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas.

Koncertos Mežaparkā piedalīsies Japānas koris "Gaisma" un Ļvivas Nacionālais Akadēmiskais vīru un zēnu koris "Dudaryk" (Ukraina). Svētku dalībnieku vidū būs arī Flensburgas pilsētas domes pūtēju orķestris (Vācija), Villihas pilsētas koris "Cantamus" (Vācija), Mepenes jaunais jauktais koris (Vācija), Ocjēri pilsētas vīru koris (Itālija), vokālais ansamblis "Sirds melodija" (Ķīna), Hollolas deju kolektīvs "Purpuri" (Somija).

Sarunājamies ar Ievu Pekšu, kas pārstāv vairākus Eiropas latviešu kolektīvus - viņa ir Dienvideiropas folkloras kopas "Ābolīši" vadītāja, bet šogad ir izveidojusies Pasaules diasporas bērnu un jauniešu dižkopa "Dzirkstis", kura apvieno dalībniekus no septiņām Eiropas valstīm un ASV. Uzrunājam Aiju Molleri, kura dzied Vašingtonas jauktajā korī. Bet diriģents Ilmārs Millers vada gan Igaunijas latviešu kori "Ziemeļu balsis", gan Somijas latviešu kori "Ziemeļmeitas". Savukārt ģimeņu koris "Trejzemīte" ir no Vācijas, bet tajā dzied arī latvieši no Francijas un Šveices, stāsta diriģente Ilze Paegle.

Tiešraides noslēgumā tiekamies ar dalībniekiem no Rīgas: svētkos piedalās arī Latvijas Universitātes senās muzikas ansamblis "Canto". Kā senā mūzika sader kopā ar Dziesmu un deju svētkiem, atklāj ansambļa mākslinieciskā vadītāja Kristīne Gaile. Plašo "Dzirnu" dejotāju saimi pārstāv Singita Daņiļeviča. Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas jaukto kori "Gaismaspils" pārstāv Beāte Kalniņa.

Gājiens vēl turpinās un turpināsies vairākas stundas, bet Latvijas Radio tiešraidi noslēdz ar folkloras kopas "Abra" uzstāšanos. Stāsta un muzicē Eduards Klints, Aldars Kārlis un Dagnija Pārupe.