Ugunsdzēsēju biedrību karogi, nozīmītes un hidropults. Kā šie priekšmeti nonāca muzejā, ko tie stāsta par brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībām Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un kādas tolaik bija brīvprātīgo ugunsdzēsēju pamatprofesijas, to uzzināsim Latvijas ugunsdzēsības muzeja krātuvē. Tur līdzās minētajām lietām skatīsim, kādas varenas loterijas balvas tika izlozētas 1934. gada Liepājas ugunsdzēsēju ballē.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latvijas Ugunsdzēsības muzeja, Krājuma nodaļas vadītāja Janīna Kleina ieved krājumā, kur glabājas ķiveres, cirvīši, fotogrāfijas, karogi – viss, kas attiecas uz Latvijas ugunsdzēsības  vēsturi.  

„Viens par visiem, visi par vienu” – šis latīņu teiciens, ko visbiežāk asociējam ar Aleksandra Dimā romāna „Trīs musketieri” varoņiem, ir mūsu valsts ugunsdzēsēju devīze kopš 19. gadsimta 60.-70. gadiem, kad  šeit sāka veidoties organizētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības. Iesākumā šis sauklis uz karogiem, kausiem, ķiverēm un citas ugunsdzēsēju atribūtikas tika rakstīts vācu valodā, bet, nodibinoties Latvijas  republikai, to sāka rakstīt valsts valodā. Sudrabotiem diegiem šis uzraksts ir izšūts uz karoga, ko rāda Janīna Kleina. 

Janīna Kleina vēlas pieminēt tos cilvēkus, pateicoties kuriem, tie vai citi priekšmeti nonākuši  muzeja krājumā. Dodoties bēgļu gaitās Otrā pasaules kara nogalē, Ilūkstes Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks Jānis Skrimblis biedrības karogu un tā kāta uzgali paņēma sev līdz. Pagājušā  gadsimta 90. gadu sākumā to atpakaļ uz dzimteni atveda Indianapolisas Universitātes profesore Ligita Krūmkalne.

Jāpiebilst, ka Ligita Krūmkalne nav bijusi radiniece minētajam Ilūkstes ugunsdzēsēju priekšniekam, vienkārši laimīgas sagadīšanās pēc uzgājusi gan karogu, gan fotogrāfijas, kas nu muzejniekiem sniedz taustāmas liecības par Ilūkstes  ugunsdzēsēju  biedrības vēsturi.    

Kā liecina agrākais ugunsdzēsēju organizācijas nosaukums ”Brīvprātīgo  ugunsdzēsēju biedrība”, tad šo biedrību pārstāvju maizes darbs bija pavisam kas cits – pedagogi, mediķi, arhitekti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji, bija tie, kas 20. gadsimta pirmajā pusē  brīvprātīgi darbojās ugunsdzēsēju rindās.