Kāpēc salūts nes mirkli ugunīga prieka, bet pēc tam bezgalīgas nepatikšanas? Ik gadu Latvijā gaisā tiek izšautas vairākas tonnas pirotehnikas. Katru salūta krāsu veido cits ķīmiskais elements – stroncijs un litijs veido sarkano, varš sadeg zilā krāsā. Tie ir tikai daži elementi, kas raķetei sprāgstot sadeg un pēc tam nonāk vidē. Andris Andis Špats ir tehnisko zinātņu doktors, kura lauku saimniecība atrodas Bīriņos, viņu jau gadiem satrauc salūts, ko gadu kijā un citos saviesīgos pasākumos šauj Bīriņu pils apmeklētāji. Jānis Kleperis, kurš atbild par gaisa kvalitāti Rīgā, stāsta, ka tiem, kas organizē svētku salūtu pilsētā, ir jāiesniedz arī ietekmes uz vidi skaidrojums un jānorāda elementi, kas pirotehnikā atrodami. Arī mājdzīvniekiem salūta šaušana rada stresu, Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore stāsta, ka veterinārārstiem salūts vienmēr radījis bažas. Bet ja mājdzīvniekus var pieradināt pie šādiem trokšņiem, to nevar izdarīt ar putniem, norāda ornitologs Ruslans Matrozis.

Iespējams, ka visi, kas to vēlas, eglīti jau ir izrotājuši, tomēr “Rīgas meži” direktors Aivars Tauriņš aicina Pierīgas mežos eglītes necirst, bet aicina cilvēkus uz kokaudzētavu Norupē, kur tiek īpaši veidots vainags, lai tā būtu Ziemassvētku eglīte.

Vai baltajiem lāčiem nav zudis pamats zem kājām? Ar klimata pārmaiņām, par kurām daudz runāts raidījumā Zaļais vilnis, sastopas arī polārlāči. Viņi ir vieni no pirmajiem, kas pamana to, ka ledāji kūst. Kā leduslāču populācija un viņu ikdienas paradumi mainās klimata pārmaiņu dēļ, stāsta Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elīna Kolāte.