Vēstījumu sērijā par Latvijas zīmoliem esam nonākuši līdz tematam, ko var definēt - zīmols un ambīcijas. Raidījuma "varonis" - Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic". Stāsta aviosabiedrības viceprezidente mārketinga jautājumos Elīna Prāve.

"airBaltic" droši vien ir tas Latvijas zīmols, kuru visvairāk redz un ar kuru visvairāk saskaras ārpus mūsu valsts robežām. Bet palūkojoties vēsturē, aviokompānija pastāv jau vairāk nekā 25 gadus. 1995. gadā "airBaltic" tika dibināts un no nulles sāka būvēt zīmolu. Kādi bija zīmola pamati?

"1995. gadā kopā ar Skandināvijas kompāniju "SAS" nolēma veidot kopuzņēmumu un "SAS" noteikti ir ietekmējis "airBaltic" kā zīmolu un tēlu. Skandināviski, diezgan atturīgi, godīgi, caurspīdīgi - tā ir valoda, kuru toreiz izveidoja. Domāju, ka daudz kas no tā ir saglabājies arī šodien," vērtē Elīna Prāve.

Runājot par "airBaltic" ienākšanu aviopārvadājumu tirgū, kāda bija savas nišasa atrašana?

"Vēsturiski toreiz, kad bijām "SAS" meitas uzņēmums, mēs lidojām tikai uz diviem galamērķiem - Kopenhāgena un Stokholma. Mēs bijām meitas uzņēmums, kas piegādā pasažierus "SAS" uzņēmumam. 2002. gadā jau parādījās tādas Eiropas vēsmas," stāsta Elīna Prāve.

"Pēc diviem gadiem (2004.gadā) Latvijā iestājās Eiropas Savienībā, un mēs sapratām, ka ļoti labi varam konkurēt arī paši, mēs varam atvērt jaunus galamērķus, tātad no Rīgas uz daudzām Eiropas un Austrumeiropas valstīm varam lidot un pieprasījums ir."

"Viennozīmīgi ieguvēji ir Latvijas iedzīvotāji, var aizlidot pa tiešo bez pārsēšanās uz daudziem galamērķiem. Bet kas ir vēl svarīgāk, vismaz mūsu izpratnē, ir tūrisma veicināšana, jo skaidrs, ka ar pārsēšanos caur Kopenhāgenu vai Stokholmu mēs daudz tūristus neatvestu. Pamazām sākām vērt vaļā reisus Vācijā un arī vēl Skandināvijā dažus citus ,un Krievijā. Sapratām, ka tā niša ir tieši mums atbilstoša, mēs, Latvija, esam interesanti pasaulei," turpina Elīna Prāve. "Ieguldītais darbs ir liels, lai veicinātu Latvijas atpazīstamību, bet gadu gadiem tas pamazām, soli pa solim ejot, ir vainagojies, un šobrīd mēs esam zināmi, atpazīstami un diezgan lieli, nopietni tirgus spēlētāji."

Tātad nacionālās aviokompānijas zīmola būvēšana lielā mērā bija saistīta arī ar valsts zīmolu būvēšanu?

"Protams, ka tas ir saistīts. Bet

atceroties, kā mēs veidojām zīmolu, kad beidzām tiešo sadarbību ar "SAS" un vairs nebijām tik klasiski, vienā brīdī sapratām, ka varam būt daudz spožāki, krāsaināki. Mēs komunikācijā sākām izmantot augļus, putnus, Renāra Kaupera ierunāto "palidosim!" kā devīzi. Vienu brīdi mēs pat izmantojam komunikācijā Olgas Žitluhinas deju trupas meitenes, kuras krāsainās kleitās fotografējās, un tādā veidā spilgtināja mūsu reklāmas," atminas Elīna Prāve.

"Kad vēl bijām "SAS" uzņēmums, mēs kādu gadu izstrādājām jauno identitāti, to, ko tagad pazīstam, to zaļo. Tā gada laikā mums bija tik liela brīvība, ka dejotājas izmantojām kā reklāmu uz lidmašīnu astēm. Katrai lidmašīnai bija citas dejotājas bilde uz astes. Tas bija tāds sevis pieteikums, cik mēs varam būt dažādi, cik mēs ļoti uzdrīkstamies eksperimentēt un tas zīmols arī tādā veidā ieguva savu vitalitāti," atklāj Elīna Prāve. "Jā, protams, pēc tam ir zaļais, viss pazīstamais, un atgriežamies kaut kādos rāmjos un vairāk tādā korporatīvā identitātē.

Bet tas gads, 2003. gads tas bija, kad mēs tos eksperimentus veicām, man pašai, protams, kā mārketinga profesionālim tas bija ļoti interesanti. Tas kaut kur ir vēl joprojām redzams."

Šobrīd aviopārvadājumu bizness visā pasaulē piedzīvo nepieredzēti smagus laikus, kādi tie nav bijuši kopš Otrā pasaules karalaika. Tāda globāla krīze, kas skar pirmām kārtām aviācijas biznesu, jo cilvēka pārvietošanās ir ierobežota, daudzviet pārtraukta. Ko šis laiks māca un kādas jaunas tendences aviācijas biznesā tas varbūt rada?

"Tas viennozīmīgi ir pārdomu laiks, jo tā pagājušā gada marta vidus krīze man asociējas ar milzu "Titāniku", kurš uzsācis ceļu droši pa lielajiem okeāniem, un te pēkšņi vienkārši viss sabrūk kā kāršu namiņš," vērtē Elīna Prāve. "Tanī brīdī, kad tika pieņemts lēmums Latvijā vispār apturēta aviosatiksmi, sajūta ir dramatiska."

Tas saistījās arī ar daudz kolēģu atbrīvošanu no darba aviokompānijā, jo, ja nenotiek lidojumi, nav vajadzīgi arī darbinieki tajā brīdī.

"Vienīgais, ko lidojām, bija tie reisi, kad vedām mājās Latvijas iedzīvotājus, Baltijas iedzīvotājus. Man liekas, ka tanī brīdī daudzi saprata, cik labi, ka ir sava aviokompānija, jo šie cilvēki savādāk netiktu mājās. Tur bijām gan ceļotāji, gan studenti, gan gan biznesa cilvēki. Toreiz uz Igauniju un Lietuvu mēs arī vedām cilvēkus, jo viņiem pašiem vairs nav savu nacionālo kompāniju," bilst Elīna Prāve.

Savukārt, runājot par nākotni, viņa atzīst, ka klimata pārmaiņas noteiks arī izmaiņas aviācijas tirgū. Kompānijas cenšas izvēlēties videi draudzīgākas lidmašīnas, kas rada mazāk CO2 izmešu. Arī klienti Skandināvijā un Rietumeiropā izvēlas tādas aviokompānijas, kurām ir ilgtspējas stratēģija, viņi dod priekšroku tiem, kuriem ir kaut kādas zaļās iniciatīvas.

"Nākotnē tas ienāks kā tāds papildu konkurētspējas elements, tieši vai ir šī ilgtspējas un korporatīvās atbildības politika, vai nav," uzskata Elīna Prāve.