Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Vidzemes augstskolu, Liepājas Universitāti un Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu aptaujājuši aizsargājamo dabas teritoriju iedzīvotājus par dzīves apstākļiem šajās teritorijās. Respondenti uzskata, ka šajās teritorijās dzīvot ir daudz veselīgāk, salīdzinot ar citām vietām Latvijā. Tīrs gaiss, mazāk trokšņu, dabas tuvums un mazāks piesārņojums ir būtiski ieguvumi, kurus min iedzīvotāji, taču kādi vides aspekti satrauc šajās teritorijās mītošos cilvēkus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes Darba drošības un vides veselības institūta Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadošā pētniece Žanna Martinsone un Daugavpils Universitātes Zinātņu prorektore Inese Kokina.

Dabai draudzīgā māja

“Mājai būtu jākalpo tev, nevis tev būtu jākalpo mājai”- tā par Dānijā, Horsenas pilsētā bezpeļņas organizācijas “Building Tomorrow” radīto eko māju saka biznesa inovācijas, izpētes un dizaina menedžeris Jānis Bērziņš - viens no šīs mājas radītājiem. Organizācijas plāns gan nav kļūt par būvuzņēmējiem, bet gan idejas vēstnešiem - parādīt citiem kā dzīvot ilgtspējīgā un dabai draudzīgā mājā, un kā izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai tās kalpotu mums.

Pati māja, kas celta no dabīgiem kā arī otrreiz pārstrādātiem materiāliem, pati spēj gan saražot elektrību, gan nodrošināt māju siltu aukstajā laikā, gan atveldzinoši vēsu karstās vasaras dienās. Tā savac lietusūdeni un tas attīrīts nonāk krānā. Tā pat mājā atrodas siltumnīca, kurā iespējams audzēt augļus, ogas un dārzeņus. Eko mājas radītāji ļoti lielu uzmanību pievērš apbūvētajai videi, tam, kā tiek būvētas ēkas, ne tikai tam, ko tās nodrošina.

Mājas ideja aizgūta no ASV, kur par to runāja jau pagājušā gadsimta  60. gados, bet 70. gados attīstījās ideja par “earthship” jeb “zemeskuģi”. Dānijā veidotā mājā daudz kas pārņemt no amerikāņiem, bet, protams, ar atkāpēm. Viena  no idejām, ko pārņēma no amerikāņiem, ir riepu izmantošana celtniecībā. Tiesa, riepu vietā iespējams izmantot arī citus materiālus. 

Interese par šāda veida eko mājām ir arī Latvijā. Mājas būvniecības izmaksas ir aptuveni par 20-30% lielākas, kā standarta mājas izmaksas, bet jāatceras, ka uzbūvējot šo māju, varat atvadīties no ikmēneša siltuma, elektrības un ūdens rēķina. 

Gaisa temperatūra visvairāk pieaug tieši pilsētās

Pilsētās gaisa un zemes temperatūra gandrīz vienmēr ir siltāka, nekā lauku rajonos. Šī parādība ieguvusi pat speciālu nosaukumu „Pilsētas siltuma sala”. Lai arī šāds apzīmējums pirmo reizi minēts jau 20. gadsimta vidū, līdz pat 80. gadiem tam netika piešķirta liela nozīme. Ironiski, ka sākumā pat par to priecājās, jo pilsētās ar vēsāku klimatu, šis efekts radīja mazāku vajadzību pēc apkures. Tomēr nu jau labu laiku cilvēki ir sapratuši, ka globāla sasilšana nebūt nenozīmē labas ziņas siltā klimata cienītājiem. Temperatūras pieaugums rada gan draudus veselībai, jo dažkārt pilsētās karstuma viļņi ir neierasti spēcīgi, gan arī sadārdzina ēku apsaimniekošanas izdevumus, jo ventilācijas sistēmu uzturēšana izmaksā gana dārgi.

Lai atrastu labāko veidu, kā piemēroties arvien pieaugošajam siltumam pilsētās, svarīgi ir saprast, kā veidojas siltuma salu efekts. Siltuma salas visspēcīgākās ir sauso periodu laikā, kad laika apstākļi ir mierīgi un debesis – bez mākoņiem. Ņemot vērā pilsētas zemes segumu, ēku celtniecības materiālus, kā arī ēku un ielu ģeometriju, mainās dabiskās enerģijas cirkulācija.

Liela daļa pilsētas vides ir klāta ar asfaltu un ir bez augiem. Tas nozīmē, ka tajā ir diezgan maz ūdens, kam iztvaikot, tātad dažādas virsmas pastiprināti sasilst. Arī celtniecības materiāli ir blīvi, un daudzi no tiem – it īpaši tumšās krāsas virsmas, spējīgi absorbēt saules radiāciju. Klāt tam visam jāpieskaita arī ēku forma un novietojums, kas pilsētā palēnina gaisa cirkulāciju zemes tuvumā un izveido sarežģītus ēnas un saules modeļus, tādējādi ierobežojot dabiskās enerģijas apmaiņu. Pilsētvide, protams, liek rēķināties arī ar karstā gaisa izmešiem no transportlīdzekļiem un ēkām, kas tieši saistīts ar siltuma salu efektu.

Taču šim efektam ir dažādi paveidi, ko rada atšķirīgi cēloņi. Viens efekta veids ir saistīts ar siltāku temperatūru uz zemes virsmas. Parasti tā tiek mērīta, izmantojot satelītus, kas spēj noteikt gan ēku jumtu, gan ceļu temperatūru. Visaugstākā temperatūra ir dienas laikā, kad dažādas virsmas un klājumi saņem saules radiāciju un uzsilst ļoti ātri.

Cita veida siltuma salas ir balstītas uz gaisa temperatūras novērojumiem, kuri tiek veikti tuvāk zemei. Pilsētā šādā gadījumā mērinstrumenti tiek novietoti zemāk par ēkas jumtu. Šis efekts parasti visspēcīgākais ir nakts laikā, kad ielas virsma lēnām atdziest.

Siltuma salu efekts ir neizbēgams, taču tā apjomu un ietekmi var ierobežot, piemēram, paplašinot zaļās zonas, kā arī samazinot necaurspīdīgo virsmu daudzumu,  lietojot pēc iespējas vairāk gaišas krāsas materiālu, un projektējot pilsētvidi tā, lai veidotos labāka gaisa cirkulācija starp ielām un ēkām.

Vairākas pilsētas jau ir spērušas pirmo soli, identificējot „karstos punktus”, kuros dizaina izmaiņas varētu sasniegt vislielāko efektu.