Nav citu reģionu pasaulē, kas pēdējos gados būtu mainījušies tik ļoti kā polārie reģioni – Antarktīda un Arktika. Ātrums, ar kādu samazinās ledus segas biezums polārajos reģionos, nav novērots nekad iepriekš vēsturē un tas liek uzdot daudz jautājumu gan par šo reģionu lomu planētas dzīvē, gan par pašu polāro reģionu nākotni.

Nacionālā okeānu un Atmosfēras administrācija novembrī nāca klajā ar ikgadējo ziņojumu par Arktiku un tajā norādīts, ka Arktikā šogad reģistrēta otra augstākā gaisa temperatūrā novērojumu vēsturē, kā arī otrs zemākais ledus virsmas apjoms. Antarktīdu turpretim aizvien biežāk sāk pielīdzināt Grenlandei, ņemot vērā izmaiņas šajā teritorijā. Ko pēdējo gadu pētījumi stāsta par izmaiņām polāros reģionos un kā šīs izmaiņas “pasaules ledusskapī” varētu ietekmēt planētas klimatu kopumā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki, ģeoloģijas doktors Jānis Karušs un pēcdoktorantūras pētnieks Kristaps Lamsters.

Latvija ledus laikmetā

Ledus laikmetā Latvijas Ziemeļrietumu daļa iegrima ap 200 metriem, savukārt Latgales pusē tikai ap 100 metriem. Kā zemes garoza uzvedās, kurp plūda kūstošie ledāji pirms vairākiem tūkstošiem gadu, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedras profesors Vitālijs Zelčs.

Vitālijs Zelčs datora monitorā rāda, kādā virzienā pirms vairākiem tūkstošiem gadu ledāji atkāpās no tagadējās Latvijas teritorijas. Viņš arī stāsta, kāds tad te pirms teju 30 tūkstošiem gadu ir bijis ledus segas biezums.

Starpledus jeb interglaciālajos periodos, kad klimats kļuva siltāks, ledājs, lēnam kūstot, atkāpās uz ziemeļiem. Klimatam kļūstot vēsākam, ledājs atkal uzvirzījās un visu Latvijas teritoriju klāja ļoti biezs monolīts ledājs, kas būtiski ir ietekmējis mūsdienu Latvijas reljefu un to veidojušus nogulumus.