Tuvojas 30. novembris, kad pirms 78 gadiem Rumbulas mežā tika nogalināti 25 000 Latvijas ebreju. Kas padara holokaustu iespējamu un tas vai tas var būt sabiedrību vienojošs spēks kā Latvijā, tā arī Eiropā?

Pavisam nesena ir tradīcija 30. novembra vakarā pulcēties pie Brīvības pieminekļa Rīgā, noliekot svecītes un pieminot tos mūsu līdzcilvēkus, kurus Otrā pasaules kara laikā nošāva Rumbulas mežos.  Šogad būs arī diskusija “'Vai šodien būtu iespējams holokausts?”, lai jaunā paaudze atcerētos mūsu vēstures notikumus un tos vairs nepieļautu. Tradīcija salīdzinoši nesena, tā norisinās tikai četrus gadus, bet jau liek uzdot jautājumus gan par vēstures notikumiem, gan dažādiem šobrīd vērojamiem procesiem sabiedrībā. Raidījumā Zināmais nezināmajā tos pārrunājam ar Žaņa Lipkes memoriāla direktori Lolitu Tomsoni un vēsturnieku, Latvijas Universitātes Filozofojas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Kasparu Zelli.

Latviešu iznīcināšana Padomju Savienībā 20.gadsimta 30. gados

Ik gadu decembra pirmajā svētdienā pieminam tos vairākus tūkstošus  latviešu, kuri dzīvoja Krievijas teritorijā un tika apcietināti, un iznīcināti laika posmā no 1937. līdz 1938. gadam. Par tām zvērībām kas, tolaik risinājās Padomju Savienībā un tur dzīvojošo latviešu iznīcināšanu pagājušā gadsimta 30. gadu beigās stāsta vēsturnieks un publicists Jānis Riekstiņš.

„Vissavienības Komunistiskās boļševiku partijas Centrālā komiteja iesaka visiem apgabalu un novadu organizāciju sekretāriem ņemt uzskaitē visus dzimtenē atgriezušos kulakus un kriminālnoziedzniekus, lai visnaidīgākos no viņiem nekavējoties arestētu un nošautu, viņu lietas izskatot administratīvā kārtībā. Bet pārējos mazāk aktīvos, tomēr naidīgos elementus uzskatītu un izsūtītu uz Iekšlietu tautas komisariāta norādītajiem rajoniem.”

Šāds lēmums tika nosūtīts Boļševiku partijas apgabalu un novadu komitejām 1937. gada 2. jūlijā. Un to var uzskatīt par sākumu teroram gan pret Krievijā dzīvojošajiem latviešiem, gan citu tur mītošo tautību cilvēkiem, bet aizmetņa tam ir meklējami jau krietni agrāk.

No 1937. gada decembra līdz 1938. gada novembrim „latviešu operācijā” tika arestēti 25000 cilvēku, un no tiem vairāk nekā 16000 tika piespriests nāvessods, tā var lasīt vēsturnieka Jāņa Riekstiņa grāmatā „Represijas pret latviešiem PSRS 1937.-1938. gads”.

„Mēdz teikt, ka nogalinātos nogalina divas reizes – ar lodi un ar aizmiršanu. Atsakoties atcerēties, arī mēs paši piedalāmies šajā noziegumā. Noklusēšana - tas arī ir noziegums,” tā vēsturnieks Jānis Riekstiņš raksta grāmatā „Boļševiku terora bāreņi”.