Aprīlis tradicionāli ir sulu mēnesis. Tecinām un dzeram bērzu un kļavu sulas, un virkne uzņēmēju tās dažādi sagatavo arī patēriņam vēlāk. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, vai ir pamats domāt, ka bērzu sulas pozitīvi ietekmē veselību un kas ir tie ķīmiskie elementi, ko varam atrast bērzu sulās. Stāsta pārtikas drošības, dzīvinieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Riska novērtēšanas un epidemioloģijas nodaļas vecākā eksperte un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes Nacionālā kontakpunkta Latvijā vadītāja Elīna Ciekure un dietoloģe, Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas "Uzturzinātne" vadītāja Lolita Neimane.

"Bērzu sulas ir kokteilis, jo tajās ir atrodamas dažādas vielas," atzīst Elīna Ciekure.

"BIOR"  veiktajā pētījumā izpētīts, cik dažādus metāliskos elementus satur bērzu sulas; runājot par sulām kopumā Ciekure skaidro, ka sulās ir no visa kā pa druskai, par labumu un sliktumu - tas katram jāizvērtē pašam.

"Neko sliktu ar bērzu sulām uzņemt nevar. 2-3 litri dienā neko sliktu neizdarīs," tā Ciekure.

Ciekure norāda, lai uzzinātu, vai konkrētais produkts dod ko labu, vajadzētu veikt klīniskos pētījumus. Bērzu sulām tādi nav veikti.

"Ir zināmi pozitīvi efekti vielām, ko satur bērzu sulas. Cilvēki bērzu sulas bieži dzer papildus šķidrumam, ko uzņem dienā. Tas ir pozitīvi, jo cilvēki uzņem vairāk šķidruma," uzskata Ciekure.

Salīdzinājumi rāda, ka bērzu sulas neko daudz neatšķiras no akas ūdens. Bērzs no zemes uzņem tos elementus, ko pašam vajag, un ļoti daudz šo elementu, ko uzņem bērzs, vajag arī cilvēkiem.

"Dzerot bērzu sulas, uzņemam arī bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus, kas varētu pozitīvi ietekmēt mūsu organismu," turpina Ciekure.

Jāatceras, ka ar bērzu sulu uzņemsim vairāk cukura, nekā dzerot tikai ūdeni. Bērzu sulās ir astoņi grami cukura uz litru sulas.

"Neapšaubāmi bērzu sula ir pirmais pavasara vēstnesis. Tad nāk nātrītes un viss pārējais," atzīst Lolita Neimane.

"Par daudzumu ir jāskatās. Ja cilvēks pieradis ikdienā dzert daudz ūdeni, ja nāks vēl klāt divi litri sulu, būs par daudz. Lietošanas daudzums jāskatās individuāli, skaidrs, ka nav jādzer spaiņiem ne bērzu sula, ne kļavu sula, ne arī ūdens."

Neimane atzīst, ka viņai pašai ūdeni šobrīd ir aizstājusi bērzu sula un grūti ir iedomāties dienas sākumu bez lielas glāzes bērzu sulas.

Arī Neimane atgādina, ka bērzu sulās ir vairāk cukura nekā ūdenī, bet tajā pašā laikā min, ka bērzu sulas ir pieejamas tik īsu brīdi, ka būtu grēks tās neizmantot.

Ciekure skaidro, ka nav pētījumu par bērzu sulām un iespējamo pesticīdu daudzumu tajās. Piesārņojums sulā var nonākt caur augsni, bet to ietekmē vairāki faktori, viens no tiem - koka sakņu spēja uzsūkt vielas. Dažādi fizioloģiskie procesi nemaz neļauj vielai nonākt sulās

Piesārņojums var nonākt sulā no gaisa, ja to vācam atvērtā traukā. Šādā traukā varētu nonākt pesticīdu daļiņas, ja sulu vāc tuvu laukam, kuru miglo. Tāpat piesārņojums sulā var nonākt no traukiem, kuros vāc sulu.

Putekšņu alerģijas pavasarī skar teju katru piekto Latvijas iedzīvotāju

Pavasaris ir laiks gan svaigām sulām, gan lielākai saules intensitātei, gan ziedputekšņu izraisītām alerģijām, kas diemžēl skar apmēram katru piekto Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus alerģija ir mainīga parādība, un šai mainībai jāpielāgojas arī speciālistiem. Alerģiju precīza diagnostika ir zinātnieku uzmanības lokā. Alerģiju mehānismu, diagnostiku un ārstniecības iespējas skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas veselības centra filiāles “Ķengarags” pediatre, ārste rezidente bērnu alergoloģijā Dita Gaidule-Logina.

Šķaudīšana, acu asarošana, elpas trūkums – tās ir dažas no alerģiju pazīmēm. Nebūtu pareizi gan apgalvot, ka cilvēkiem, kam veidojas alerģijas, ir sliktāka imūnsistēma. Tā drīzāk ir pat spēcīgāka, vienkārši darbojas citādāk. Kā stāsta Dita Gaidule-Logina, tad alerģiju cēloņi meklējami ģenētisko un vides faktoru mijiedarbībā. Alerģiju attīstību galvenokārt nosaka iedzimtība. Ja kāda vecāka organismam ir palielināta tendence ražot imūnglobulīna E antivielas, kas veidojas pēc saskares ar alergēnu, ir lielāka varbūtība, ka arī bērnam var attīstīties imūnās sistēmas reakcija uz kādu alergēnu jeb sensibilizācija un tālāk jau alerģiska saslimšana. Dita Gaidule-Logina norāda, ka ziedputekšņu alerģiju jeb polinožu gadījumā svarīga loma ir arī klimata pārmaiņām un vides piesārņojumam.

Arī vētras, kas aizvien biežāk novērojamas klimata pārmaiņu rezultātā, arī iesaistās alerģiju mehānismā. Vētras un negaisa laikā alergēns tiek sašķelts daudz sīkākās daļiņās, kas var iekļūt dziļāk cilvēka elpceļos.

Speciālisti arī brīdina, ka koronavīrusa pandēmijas laikā īpaši uzmanīgiem jābūt visiem, kas cieš no ziedputekšņu alerģijām.