Vārdam ir liels spēks, tam ticējuši mūsu senči visā pasaulē. To pierāda buršanās tradīcijas, ko cilvēki piekopuši teju visās tautās visos laikos, uzticot savu likteni vai bēdu augstākam spēkam. Dzīve mainīgā pasaulē, kurā cilvēks atstāts likteņa varā, noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc Latviešu folkloras krātuvē ir vairāk nekā 54000 buramvārdu variantu. Ko cilvēki piebūra, kādus vārdus izteica un kādi bija buršanās lietpratēju likteņi laiku grožos, raidījumā Zināmais nezināmajā šīs tradīcijas palīdz iepazīt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks folklorists Aigars Lielbārdis.

Cilvēku pārvērtības par dzīvniekiem latviešu mitoloģijā

Kad cilvēks gribot palikt par vilkaci, tam esot jāizlien caur egles sakni. Cilvēki, kas pārvēršoties par vilkačiem, esot vai nu vilka ausis vai vilka acis, vai vilka aste, vai kas cits no vilka. Tā vēstī viens no daudzajiem latviešu tautas ticējumiem. Pārvērtības kā iespējas vai sods, par ko cilvēks varēja pārvērsties vai tika pārvērsts?

Čūska, kaza, ezis, varde, putns, suns, lācis – tie ir biežāk aprakstītie tēli, kuros latviešu folklorā ir pārvērsti vai paši pārvērtušies cilvēki, vai arī mītiski tēli: dažādas dievības, raganas, velni. Šādas pārvērtības zināmas vairāku tautu folklorā un mitoloģijā. Kopā ar Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas ekspertu un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieku Ingu Barovski raugām, kā mūsu pasakās un ticējumos notiek minētā iemiesošanās. Vispirms skaidrojums par pusvilkiem-puscilvēkiem, par kuru pārtapšanu var atrast ļoti daudz ticējumu.

Ticējumi mums sniedz diezgan konkrētas receptes, kā var pārvērsties par vilkačiem. Var izmēģināt, ja vēlas," bilst Ingus Barovskis. 

"Kas grib palikt par vilkatu, tam Jāņu dienā priekš saules jāiet uz mežu, jāuzmeklē nogāzts ozols, jāiedur tur divi naži, tad jānoģērbjas plikam un jāmet starp tiem nažiem trīs kūleņi. Kad atkal tikt atpakaļ par cilvēku, tad jāuzmeklē ozols, jāmet starp nažiem trīs kūleņi uz otru pusi un jāpaņem tie naži," vēsta ticējums".

"Bet, ja tai laikā, kamēr cilvēks par vilkati ir skraidījis apkārt, kāds paņēmis viņa drēbes vai arī izvilcis šos iesprostos nažus, tad vilkatis vairs nevarēs tikt atpakaļ par cilvēku. Vēl ir citi varianti, kur jāatrod ir koka sakne, kas ir virs zemes un jāizlien cauri. Tie padomi ir diezgan plaši patiesībā," atzīst Ingus Barovskis.

Pasakās ir sižeti, kur par nepareizu rīcību cilvēks tiek pārvērsts par kaut ko. Viens no piemēriem ir pasaka par mātes meitu un bārenīti, kur bārenītei ragana par labu kalpošanu uzdāvina lādi pilnu ar zeltu. Arī īstā meita, mantkārības dzīta, aizgājusi kalpot raganai, bet meita sunīti un kaķīti kājām spērusi, raganu pirtī uz aukstas lāva ar nātrēm pērusi, un par to mājās atvedusi lielu sarkanu lādi. 

"Gribēja celt lādi no karietes ārā, skatīties, kas būs iekšā. bet tikko pieķērās pie lādes, te vāks ar lielu troksni atsprāga vaļā, lielas uguns liesmas izšāvās no lādes un pārvērta māti un meitu pelnos."

Vēl skatāmies uz tām pasakām, kur bezbērnu pāriem  dievs piešķir bērnu eža, kaķa, vardes vai  putna izskatā un, kad bērns ir pieaudzis , un apprecas, tad, piemēram eža sieva, vai vardes vīrs netīšām to dzīvnieka ādu sadedzina, bet pēc moku pilnām ciešanām  galvenais varonis beigās var pieņemt cilvēka izskatu uz visiem laikiem.