Cilvēka un dabas attiecības. Vispirms stāsts par to, kā pēdējos gados arī cilvēka darbības rezultātā mainījusies pavasara plūdu norise.

Aizvadītajā nedēļā Gaujā pie Carnikavas novērots otrais augstākais ūdens līmenis pavasara palos kopš 1934.gada. Bez plūdu radītā posta cilvēku īpašumiem, tie ir īpaši būtiski dabai kopumā – upēm, jūrai, palieņu pļavām un tur mītošām augu, putnu un zivju sugām. Taču pavasaru palu izraisīti plūdi pēdējās desmitgadēs kļuvuši arvien retāki. Plašāk par tematu stāstīs botāniķe Agnese Priede, zinātniskā institūta BIOR pētnieks, ihtiologs Ivars Putnis un hidroloģe Līga Klints.

Un saruna par bioloģiskās daudzveidības ekonomiku un to, vai tā var būt pamats gan ekonomisko, gan dabas interešu līdzāspastāvēšanai.

Kas ir bioloģiskās daudzveidības ekonomika un vai tāda, ņemot vērā, ka bieži domājam par dabu un ekonomiku kā pretnostatītiem jēdzieniem, maz ir iespējama? Nesen Londonā publicēts Kembridžas Universitātes  profesora Parta Dasgupta ziņojums par bioloģiskās daudzveidības ekonomikas ideju. Par kompromisiem un līdzāspastāvēšanu arī runājam raidījuma Zināmais nezināmajā. Skaidro Latvijas Bankas padomes padomnies, ilgtspējas virziena vadītājs Edvards Kušners un Latvijas Dabas fonda padomes locekle Inga Račinska.