Jaunākais Dzīvās planētas ziņojums grauj cerības par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos - 69% kritums zīdītājiem, reptiļiem, putniem, zivīm u.c. Vienlaikus Eiropā klajā nācis ziņojums par sugām, kuras piedzīvo populācijas uzplaukumu. Vai tas nozīmē, ka centieni glābt dažādas sugas var būt veiksmīgi un kas šajā jomā notiek Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Lauksaimniecībā kukaiņu atbaidīšanai arvien vairāk izmanto dabiskos repelentus

Domājot gan par bioloģiskās daudzveidības, gan cilvēka veselības saglabāšanu, lauksaimniecībā pieaug vēlme izmantot videi saudzīgākus līdzekļus. Tas attiecas arī uz tiem līdzekļiem, kuri kalpo kukaiņu atbaidīšanai, proti, repelentiem. Kā dabiskie repelenti darbojas daudzas augu sugas, un to sastāvdaļas iespējams izmantot gan citu augu kultūru izglābšanai no kukaiņu uzbrukumiem, gan profilaktiskai aizsardzībai – gluži tāpat kā to dara vitamīni. Šobrīd pētījumu par dabisko repelentu iedarbību veic Vides risinājumu institūts.

Dažādus kaitēkļu atbaidīšanas paņēmienus jeb repelentus raksturo Vides risinājumu institūta Praktiskās entomoloģijas laboratorijas pētniece Kristīne Berķe-Ļubinska. Repelenti var nākt gan no dzīvās dabas, gan būt sintētiskas vielas un preparāti, bet šajā reizē galveno uzmanību vērsīsim uz vielām, kas tiek iegūtas no dzīvās dabas - no augiem. Tieši par šo tematu līdz nākamā gada novembrim Vides risinājumu institūtā tiek realizēts projekts, lai noskaidrotu, kā konkrētas augu sugas un to aktīvās vielas spētu pasargāt citus augus no kaitēkļiem – kukaiņiem. Taču vai dabiskie repelenti būtu tikai augi, uz šo jautājumu atbild Liene Kienkas, biorafinēšanas daļas vadītāja uzņēmumā SIA “Field and forest”, kas ir konkrētā projekta partneris.

Varētu teikt, ka projekts rada veselus divus labumus. Pirmkārt, tiek iegūtas ēteriskās eļļas. Otrkārt, pēc destilācijas pāri palikusī biomasa, piemēram, kumelīšu ziedu galviņas, ķimeņu sēklas, priežu zari tiek izmantoti repelentu veidošanai. Biomasai ir noņemtas nost tikai ēteriskās eļļas, taču tajā joprojām saglabājas daudz aktīvo ķīmisko savienojumu. Un tad nu ar šo biomasu tiek veikta nākamā procedūra - ekstrakcija -, lai ķīmiskos savienojumus dabūtu ārā. Galarezultātā ar šiem savienojumiem tiek izveidots repelents, ko var uzsmidzināt citām augu kultūrām aizsardzībai. Bet pētniecei Kristīnei jautāju, vai līdztekus šādai repelentu ieguvei būtu iespējams arī cits paņēmiens – kad vienā augu kultūrā vienkārši iestādām citu, kas nomāktu nevēlamus kukaiņu uzbrukumus un tādā veidā pirmo kultūru pasargātu?

Projektā līdz šim jau noteikti ekstrakcijas apstākļi, lai no priežu, kumelīšu un ķimeņu biomasām iegūtu aktīvos ķīmiskos savienojumus. Paralēli laboratorijas apstākļos notiek lauka apstākļu simulācija. Ar speciālu smidzināšanas iekārtu tiek simulēta insekticīdu smidzināšana uz augiem un pētīta kukaiņu uzvedība - kā tad tie rīkosies, sastopot apstrādātus augus. Tas viss ļautu radīt dabisku repelentu, kas spētu cīnīties ar persiku laputi, siltumnīcu baltblusiņu un kāpostu tīteni, un, kas zina, varbūt arī ar citiem kaitēkļiem.