Ostas apkaimes iemītnieku dzīve ik pa laikam nonāk sabiedriskajā dienaskārtībā, visbiežāk izskatot sūdzības par gaisa kvalitāti, sliktu smaku vai tamlīdzīgiem traucēkļiem. Dzīve Daugavas lejtecē Rīgas apkaimēs nozīmē dzīvot līdzās ne tikai ūdeņiem, bet arī līdzās industriālai videi. Cilvēku dzīvesveids šajā vidē saistījis arī pētnieku uzmanību. Kā cilvēki sadzīvo ar ostas klātbūtni un vai pilsētas ekonomisko aktivitāti var apvienot ar cilvēku labklājību un drošu dzīves vidi? Par izpētīto raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieki Dace Bula un Jānis Dauvavietis.

Industriālā laika sākums Rīgā

Gumijas rūpnīca „Provodņik” Sarkandaugavā, Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika Ķengaragā, linu un džutas fabrika netālu no Šreienbušas,  tagadējā Čiekurkalna, krāsu fabrika un vadmalas manufaktūra Zasulaukā. Tā varētu turpināt uzskaitīt rūpniecības uzņēmumus, kas 19. gadsimta otrajā pusē  iezīmēja jaunus vaibstus Rīgas ainavā, taču fabriku skursteņi nebija pirmie, kas mainīja pilsētas panorāmu. Industriālais laikmets te sākās ar  Rīgas vaļņu norakšanu 19. gadsimta 50. – 60. gados un dzelzceļa līnijas Rīga – Daugavpils atklāšanu, kas vēlāk no toreizējas Dinaburgas tika pagarināts Austrumu virzienā un Krievijas  pilsētām - par to stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja vietnieks Mārtiņš Mintaurs.

Par darbaspēka ieplūšanu Rīgā un strādnieku mitekļiem tajā laikā stāsta Latvijas Nacionālā  arhīva vadošā pētniece Anita Čerpinska.