Sestdien, 13. aprīlī, kārtējais astronomijas entuziastu pasākums “StarSpace” observatorijā Suntažos. Šoreiz uzmanības lokā jautājumi un hipotēzes par dzīvības esemību Visumā. Vai dzīvība ārpus Zemes eksistē un kāda tā varētu būt? Kas ir ekstemofīlis un kādai jābūt dzīvības formai, lai tā spētu izdzīvot Visuma dažādos un ekstrēmajos apstākļos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš un “StarSpace” redaktore, Suntažu observatorijas saimniece Anna Gintere.

Vadošās teorijas par dinozauru masveida izmiršanu

Kurš gan nebūs dzirdējis par slaveno plēsēju tiranozauru rex? Publikāciju skaita ziņā ar viņu nespēj mēroties pat atsevišķi Latvijā mītoši zīdītāji. Līdzās tiranozauram pirms daudziem miljoniem gadu Zeme tiešām piederēja lielajiem rāpuļiem dinozauriem un tie pārsteidz ne tikai ar ķermeņa masu un apmēriem, bet arī ar spēju pielāgoties, piemēram, kādam no dinozauriem acis bijušas apakštasīšu lielumā, lai pielāgotos polārajai naktij. Tomēr pienāca laiks, kad dinozauri nespēja pielāgoties pēkšņām pārmaiņām un milzīgie rāpuļi mūsu planētu bija spiesti pamest. Kādēļ tā, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Ervīns Lukševičs.

Stegozaurs, diplodoks, triceratops, karaliskais tiranozaurs – šie un vēl daudzi citi ir kādreizējo mūsu zemes iemītnieku dinozauru nosaukumi. Unikālie rāpuļi, par kuriem tagad liecības rodam muzejos, bija gan divkājaini, gan četrkājaini, to vidū bija sastopami gan zālēdāji, gan plēsēji, un saskaņā ar vairākām zinātniskās fantastikas filmām cilvēks šādiem milzu plēsējiem būtu kalpojis vien kā neliela uzkoda. No šī brīža viedokļa dinozauri tiešām varētu likties kaut kas neaptverams, tomēr to eksistence uz šīs planētas nav fantastika.

Dinozauri izcēlušies triasa perioda beigās, tas ir nedaudz vairāk kā pirms 200 miljoniem gadu. Tajā laikā visi mūsdienu kontinenti kopā veidojuši dižkontinentu Pangeju, kas stiepās gandrīz no viena pola līdz otram, bet pakāpeniski arī dinozauri piedzīvojuši Pangejas sadalīšanos atsevišķos kontinentos. Pēdējie neputnu dinozauri izmira pirms 66 miljoniem gadu. Tātad – aptuveni 130 miljonus gadu pār Zemi valdīja dinozauri. Ģeoloģiskajā laika skalā tie aizņem lielu daļu mezozoja ēras – triasa, juras un krīta periodus. Kādi bija priekšnosacījumi dinozauru dzīvei uz Zemes? Un kāpēc dinozauri pamet Zemes skatuvi?

Kopumā zīdītāji pār Zemi valda aptuveni 66 miljonus gadu. Tomēr atgādināsim paši sev, ka cilvēks – Homo Sapiens – radies relatīvi nesen, tikai pirms 250 tūkstošiem gadu. Tāpēc brīdī, kad eksponātu formā aplūkojam kādreizējo zemes saimnieku skeletus, varam tikai cieņpilni aizdomāties, cik apbrīnojama kādreiz bijusi mūsu planēta, un mēs cilvēki pat uz pusi vēl neesam pietuvojušies tam laika sprīdim, ko dinozauri reiz sauca par savējo