Teju divi gadi pandēmijas noskaņas ne vienam vien cilvēkam liek meklēt veidus, kā sevi izklaidēt, atpūsties un atslēgties no ikdienās. Ņemot vērā ierobežojumus un ik pa laikam noteiktā mājsēdes, izklaides bieži ir turpat mājās pie kāda ekrāna. Seriālu skatīšanās maratoni, stundām ilga datorspēļu spēlēšana vai arī grāmatu lasīšana – šie ir tikai daži veidi, kā atpūšamies, patveroties no reālās dzīves. Kā šī bēgšana no realitātes ir kļuvusi par mūsu ikdienu pandēmijas apstākļos un vai tā ir veselīga mūsu psihes aizsargreakcija pret ikdienas grūtībām, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.
Aktieri kameras priekšā rada citu realitāti
Kino un teātra aktieri caur savu emocionālo pieredzi iejūtas dažādos tēlos, ne reti pakļaujot tam savu ķermeni un dzīves veidu. Ko aktiermeistarībā nozīmē jēdziens "metodes aktieris", kuras Holivudas zvaigznes visspilgtāk iemieso šo metodi un kā tā darbojas?
"Aktierim ir jāiemācas sarežģīto padarīt par vienkāršu, vienkāršo par vieglu un vieglo par skaistu," ir teicis krievu režisors Konstantīns Staņislavskis, aktiermeistarības metodes ieviesējs, kuras pamatā ir paņēmienu klāsts, kad aktieris identificējas ar tēla iekšējo motivāciju un emocijām, lai tādejādi viņš spētu izteiksmīgi atveidot savu varoni.
Vēlāk šo Staņislavska metodi izmantoja, un pilnveidoja vairāki Amerikā dzīvojošie aktiermeistarības pasniedzēji. Mūsdienās par šīs metodes aktieriem tiek dēvēta vesela plejāde ASV kino zvaigžņu – Dastins Hofmanis, Merila Strīpa, Keita Blanšeta, Als Pačīno, Uma Turmane, Nikolass Keidžs un vēl citi. Vairāk par šo aktiermeistarbas metodi un tās spilgtākajiem adeptiem stāsta kinokritiķe un Nacionālā Kino centra direktore Dita Rietuma.
Fragmentā dzirdējāt amerikāņu aktieri Marlonu Brando Stenlija Kovaļska lomā 1951. gada uzņemtajā filmā "Ilgu tramvajs". Šis aktieris tiek dēvēts par vienu no spilgtākajiem minētās aktiermeistarības metodes lietotājiem.
Vēl skatot zināmākos piemērus par aktieru pilnīgu iemiesošanos savos tēlos, varam lasīt par to, kā Adrians Brodijs zaudēja 13 kg sava svara, lai iemiesotos Varšavas geto novārdzinātā ebrejā filmā "Pianists", vai Renē Zelvegere, kura uzresnēja, lai filmētos kā britu tuklīte Bridžita Džonsa, vai Ramī Maleks, kurš gadu pirms filmēšanas nēsājis zobu plati, lai tādejādi iejustos dziedātāja Fredija Merkūrija tēlā.
"Aktiera darbs būtībā slēpjas divās jomās: spēja konsekventi radīt realitāti un spēja šo realitāti izteikt," ir sacījis aktiermākslas pedagogs Lī Strasbergs.
Turpinājumā īsa intervija ar Latvijas Nacionālā teātra aktrise un režisore Ināra Slucku, kura ir lasījusi un pētījusi un apguvusi vingrinājumu kopumu, kas nepieciešams minētas aktiermeistarības metodes izkopšanai.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
---Man dzīves gaitā izveidojies pieņēmums,ka evolūcija mūsu smadzenēs ielikusi sodīšanas mehānismu par pēcnācēju neradīšanu.Ja indivīds nav darījis pietiekami,lai dabūtu mīlas objektu,tad smadzenes par sodu sāk ražot ,,nelaimes'' hormonus.Atsevišķos gadījumos šis mehānisms var novest līdz pašnāvībai.Vecumā ja nav bērnu,tad šis sodīšanas mehānisms var padarīt nelaimīgu un saīsināt mūžu.Tāpat var arī gadīties, ka pastāv paņēmieni ,kā šo sodīšanas mehānismu apmānīt, lai justos pietiekami labi arī gadījumā, ja vairošanās programma nav izpildīta.Bet atkārtoju, ka tas ir mans personīgais uzskats.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X