Pārsteidzot dabas draugus, šogad Latvijas Dabas muzejs par gada dzīvnieku izvēlējies ūdens iemītnieku - noslēpumaino zivi - zuti. Zutis makšķerniekiem nav biežs loms, ne par velti kulinārijā zutis ir delikatese, taču tam ir pamatojums - zuša dzīvesveids ir ļoti neparasts. Zutis arī izsenis bijis mīkla cilvēkam - kur tas radies, kā tas vairojas un nokļūst līdz Eiropai, par zuti raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs un Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elīna Kolāte.

Zuša eksotiskais un attālais brālēns, kas mitinās ārpus Latvijas ūdeņiem

Zutis - plēsīgs nakts dzīvnieks, kura galvenā pazīme ir garenais čūskveidīgais ķermenis. Taču tā izmēri un izskats ir visai dažādi. Caurspīdīgie, žokļainie un maismutes zuši, ieskatu pasaules ūdeņu zušu sugās, izskatā un to dzīvesveidā sniedz Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Zebru haizivs neparastās dzemdības

Zemūdens pasaule ir pārsteidzoši daudzveidīga un neparasta, taču nesens atgadījums kādā Austrālijas akvārijā pierādīja, ka daba mīl pārsteigt ar pavisam negaidītām situācijām. Kāda zebru haizivs mātīte vārdā Leonija ir dzemdējusi trīs mazuļus pēc tam, kā trīs gadus ir bijusi atšķirta no sava iepriekšējā dzīvesbiedra un bērnu tēva. Zinātnieki jau ir novērojuši gadījumus, kad šādas tā saucamās “jaunavu dzemdības” piemeklē haizivis, rajas un rāpuļus. Šādas reproduktīvās stratēģijas mērķis ir nodrošināt sugas eksistenci izolācijas periodos, taču šī ir pirmā reize, kad haizivs mātīte rada pēcnācējus bez pārošanās, lai gan iepriekš savas dzīves laikā radījusi pēcnācējus ierastā veidā. Šī ir tikai trešā reize, kad novērots, ka suga maina savu reproduktīvo stratēģiju no seksuālas un aseksuālu.

Līdz šim šāda veida vairošanās stratēģijas novērotas tikai ērgļrajām un žņaudzējčūskām. Bez Leonijas šādā pašā veidā mazuļus pasaulē laidusiarī viņas meita, kas arī uz ilgāku laiku tikusi nošķirta no sava dzīvesbiedra. Zinātnieki dažādi skaidro šo parādību - viena no versijām liek domāt, ka haizivis spēj uzglabāt spermu ilgāku laiku organismā un šādi gadījumi jau iepriekš tikuši fiksēti šo dzīvnieku uzvedībā. Taču otra versija, pamatojoties uz pasaulē nākušo mazuļu gēnu analīzi, liek domāt, ka ģenētiskā daudzveidība nav tik liela, lai teiktu, ka apaugļošanas brīdī klāt bijis arī tēviņa ģenētiskais materiāls. Šāda haizivju uzvedība mēdzot būt novērojama savvaļā brīžos, kad tēviņi no mātītēm uz laiku ir nošķirti - tad līdz brīdim, kad haizivs atkal sastop piemērotu pārinieku, tā ir spējīga vairoties bezdzimumu ceļā. Lai arī šāda stratēģija palīdz radīt pēcnācējus salīdzinoši bieži, tai ir arī negatīvā puse - šādi vairojoties samazinās haizivju ģenētiskā daudzveidība, kas ir ļoti nepieciešama, lai organismi spētu piemēroties dažādām vides pārmaiņām. Zebrhaizivis, kas pazīstamas arī ar nosaukumu leoparda haizivis, savulaik bija plaši izplatītas tropisko ūdeņu reģionos, taču nu jau ir apdraudētas un iekļautas Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības Aizsargājamo sugu sarakstā. Līdzīgi kā citas haizivis, arī šīs ir viena no veselīgas okeāna vides pazīmēm - ja to nav, varam būt droši, ka apkārtējā vidē notiek procesi, kuriem šādā apmērā un pēc šāda scenārija nebūtu jānotiek.