15 kilometru gari neparasti smilšakmens atsegumi - tā ir Vidzemes jūrmalas stāvvkrastu ainava, kas šogad izpelnījusies gada ģeovietas statusu. Šo krastu vēsture ir tik sena, ka tā stāv kā liecība par laikiem, kad Latvijas teritorijā dzīvoja bruņuzivis un tetrapodi, vielaikus - kā visa Baltijas jūras piekraste, arī šie krasti mainās. Par Vidzemes stāvkrastiem stāsta Dabas Aizsardzības pārvaldes eksperts, Ziemeļvidzemes ģeoparka pārstāvis Dainis Ozols.

Devona periods ir atstājis daudz liecību Latvijas teritorijā, kuras savulaik pārsteigušas gan paleontologus, gan ārzemju tūristus. Viena no šādām vietām ir šī gada ģeovieta - Vidzemes jūrmalas stāvkrasti, kas ir vienīgie devona laika atsegumi jūras krastā Baltijā.

Īpaši ainaviski izteiksmīgi ir vairāki smilšakmens atsegumu posmi uz dienvidiem no Tūjas, pie Ķurmjraga un Ežurgām, kā arī pie Veczemjiem. Kopējais stāvkrastu garums ar smilšakmens atsegumu posmiem ir aptuveni 15 kilometri.

Maijā Gada ģeovietā notiks izglītojošs pasākums - pārgājiens ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un piemērotās vietās tiks novietoti stendi ar informāciju par ģeoloģisko mantojumu. Par konkrēto pasākuma laiku tiks paziņots atsevišķi.