Tuvojas laiks, kad iesnas pamazām kļūs par ierastu mūsu ikdienas daļu. Un varbūt arī tāpēc mēdzam iesnas uztvert kā sīkumu, kam nepievēršam uzmanību. Ziemā gana bieži iesnas mūs ir pavadījušas kā darbā, tā skolā. Protams, šogad, ņemot vērā Covid-19 izplatību, arī uz iesnām lūkosimies citādi. Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidrojam, cik dažādas ir iesnas. Kā un kāpēc tās rodas? Kā ietekmē pārējo ķermeni?  Un visbeidzot, kas ir tie jautājumi, ko šobrīd saistībā ar iesnām pēta zinātnieki? Stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes docente un Otorinolaringoloģijas katedras vadītāja Gunta Sumeraga.

Iesnu stadijas jeb attīstību, Gunta Sumeraga stāsta, ka mikroskopā deguna gļotāda atgādina pūkainu paklāju, kuram ir daudz matiņu. Tajā ir skropstiņas, kuras kustas, un ir gļotu slānītis.

"Kad vīruss ielaužas deguna gļotādā, notiek  invāzija, notiek karadarbības sākšanās. Ienaidnieks mūsu teritorijā!" skaidro Gunta Sumeraga. "Pirmais, kas apstājas, ir šī skropstiņu kustība. Tad ir sajūta, ka pēkšņi sāk līt caurspīdīgs, ūdeņains šķidrums un arī aiztūkst ciet deguns.

Kā reakcija uz to, ka ir kāds svešais ielauzies, vīruss, notiek asinsvadu paplašināšanās deguna gļotādā. Jo pa asinsvadiem pienāk mūsu karapulki, atveras visi ceļi vaļā, bet sajūta degunā ir, ka viss ir ciet."

"Kad asinsvadi ir paplašinājušies, caur tiem nokļūst imūnās šūnas audos, kas vajadzīgas karošanai, bet nokļūst arī šķidrums. Tad sākas daudz ūdeņainie izdalījumi. Pēc kāda laika, kad ir saprasts, kas tas ir par ienaidnieku, kā viņu uzvarēt, sāk veidoties specifiskās imūnās vielas, tiek dots fabrikām, kas ražo gļotas, pārstrukturizēties un ražot citādas gļotas," turpina Gunta Sumeraga.

"Iesnu beigu stadijā ir viskozi izdalījumi, tie ir bagāti ar olbaltumvielām, kas ir mūsu antivielas. Tad jau atveseļošanās un atjaunošanās."

Pie saaukstēšanās iesnām antibiotikas nebūtu pirmā izvēle, ko lietot, uzskata ārste. Viņa norāda, ka ar iesnām pie ārsta jādodas tad, kad pašas nepāriet, paliek sliktāk vai pievienojas komplikācijas.

Tāpat speciāliste norāda, ka ar karstu tvaiku elpošanu nedrīkst ārstēties.

Mitrums gļotādām saaukstēšanās gadījumā nāk par labu, bet karsts tvaiks var apdedzināt elpceļus, un tad tūska tikai pieaugs. Īpaši to nevajadzētu darīt bērniem.