Zinātnieki aizvien meklē jaunas alternatīvas, lai gan lauksaimniecības ietekme uz vidi būtu pēc iespējas mazāka, gan arī, lai lauksaimnieciskā ražošana būtu efektīva. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa šobrīd strādā pie jaunas, inovatīvas tehnoloģijas augsnes bagātināšanai, izmantojot tieši kūdru. Kā tas notiek un ko vēl varam noskaidrot par kūdru?

Kūdras dosjē

Gaisa piesārņojums, ugunsgrēki, cilvēka saimnieciskā darbība – šos visus parametrus prasmīgs pētnieks var noteikt kūdrā.  No kā sastāv kūdra,  ko vēl var noteikt to apskatot un kāda ir tās mājvieta, stāsta Latvijas Universitātes asociētais profesors un vadošais pētnieks, Tallinas Tehnoloģiju Universitātes pētnieks un Ezeru un Purvu izpētes centra valdes loceklis Normunds Stivriņš.

"Kūdra veidojās pie pārmitriem apstākļiem, vajadzīgs visu laiku ir mitrums, kā rezultātā tur attīstās augi, kuri katru gadu atmirst, viņi turpat nomirst, uzglabājās un aug jauni augi, un, tā kā ir liels mitrums, tad viņi nesadalās, bet paliek tur un laika gaitā tad arī veidojas tā saucamā kūdra," stāsta Normunds Stivriņš par šo organiskās izcelsmes nogulumiezi, kas veidojas no augu paliekām purvos.

Kūdras sastāvā ir vairāk nekā 50 % oglekļa un augiem sadaloties veidojas humīnskābes, kas ir tā kūdras auglīgā daļa, ko cilvēki izmanto lauksaimniecībā. Normunds Stivriņš uz sarunu ir atnesis divus paraugus, kā torti nogrieztas biezas kūdras šķēles, kurās vairākos slāņos var „lasīt” zemes veidošanās vēsturi – viens gabals ir sažuvis, čagans, viegls un gaišāks krāsojumā, otrs – vēl ar mitru sūnu virspusē un tumšu sablīvētu kūdru zemāk.