Pasaules Veselības Organizācijas Eiropas reģionālais birojs un Rīgas Stradiņa universitāte kopā ar Ziemeļvalstu Ministru padomi no 27. februāra līdz 1. martam organizē darba semināru "Ceļā uz veselīgu un ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izveidi Baltijas valstīs" ar mērķi pārrunāt situāciju uztura jautājumos un PVO rekomendāciju īstenošanu Latvijā un citās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Uzturs ir viens no mūsu dzīves fundamentālākajiem pamatnosacījumiem. Tas, ko mēs ēdam, raksturo gan mūsu veselības stāvokli, gan pašsajūtu, kā arī dzīvildzi un pat sociālo statusu, un gadsimtu, kurā dzīvojam. Aizvien vairāk pasaulē sāk runāt par radikālām uztura principu izmaiņām, lai vienlaikus veicinātu veselību, pārtikas pieejamību un mazinātu slodzi dabai, ko rada mūsu apetīte.

Lai arī mūsu ikdienas ēšanas paradumiem ir spēcīgas tradīcijas un nereti izmaiņas ēdienkartē uztveram kā sāpīgas un neērtas, arī latviešu virtuve mainīsies, mainoties laikam, klimatam, pārtikas ieguves metodēm un attieksmei pret pašu ēdienu. Zinātnieki radījuši ēdienkarti, kas ļautu ievērojami atvieglot pielāgošanos mainīgajam klimatam un vienlaikus nodrošinātu ar pietiekamu uzturu 10 miljardus cilvēku. Kāda varētu būt nākotnes ēdienkarte, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro medicīnas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Laila Meija, biologs, biedrības "Zaļā brīvība" pārtikas atkritumu mazināšanas projekta “Ar cieņu par pārtiku” projekta asistents Valters Kinna, kā arī šīs pašas biedrības brīvprātīgā Zane Gailīte. Zane ir studējusi vides inženierzinātnes vides un dabas aizsardzību un piedalījusies dažādos ar pārtikas atkritumiem saistītos projektos Francijā.