Šis pavasaris vismaz kukaiņu pētniekiem Latvijā sācies ražīgi. Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns jau paguvis atrast vairākas vēl līdz šim Latvijā nereģistrētas blakšu sugas un arī Eiropā mazāko vaboli - spalvspārnīti. Ko jaunie atklājumi nozīmē un vai tie norāda uz izmaiņām Latvijas vidē un dabā? Skaidrojam, kādi ir mūsu kukaiņu pasaules jaunpienācēji un meklējam atbildes uz jautājumu, kāpēc, atšķirībā, piemēram, no augiem, kukaiņu pasaulē vēl daudz iespēju jaunatklājumiem. Stāsta Latvijas Dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns (attēlā).

Latvijā arvien vairāk savvaļā pieaug brūno lāču skaits

Pēdējo nedēļu laikā savvaļā arvien vairāk manīti brūnie lāči. To sekmējis arī fakts, ka pašizolācijas laikā cilvēki vairāk uzturas pie dabas un lāčus var biežāk novērot. Tomēr lāču skaita pieaugums sācies jau iepriekšējos gados, un šobrīd gan ar novērošanas kameru, gan laboratorisku izmeklējumu palīdzību pētnieki ieguvuši gana precīzu informāciju par Latvijā sastopamo lāču skaitu. Kā notiek lāču uzskaite un ko par lāčiem Latvijā zinātnieki vēl cenšas saprast, skaidro Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš.

Ierakstā var dzīrdēt, kā rēc brūnais lācis, un zoologs Jānis Ozoliņš norāda, ka viņam līdz šim nav nācies mežā sastapties ar lielo ķepaini, bet ļoti to vēlētos. Skaidrs ir tas, ka Latvijā lāči ir, un to skaits pieaudzis gan pēdējo nedēļu, gan pēdējo gadu laikā. Kāpēc tā un kur tad lāci Latvijā var sastapt?