Mūsdienās mācīšanās visa mūža garumā jau kļuvusi par normu un dažāda vecuma kursabiedri nav nekas pārsteidzošs. Varam apgūt vēl vienu profesiju, mācīties nezināmu svešvalodu vai vakaros apmeklēt deju kursus. Taču mūsdienās zinātnieki arvien biežāk norāda arī uz to, ka jaunu prasmju un zināšanu iegūšana arī pēc tam, kad garais izglītības iegūšanas process ir pabeigts, palīdz aizkavēt procesus, kas saistīti ar smadzeņu novecošanos. Noskaidrots, jo ilgāku laiku cilvēki velta mācībām, jo labāka atmiņa būs pēc 65 gadu vecuma. Kā mācīšanās palīdz ilgāk saglabāt mūsu kognitīvās funkcijas, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Zanda Priede un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe, RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētāja Santa Ašmane.
Zanda Priede norāda, ka ikdienā cilvēki neizmanto visu savu smadzeņu potenciālu ikdienā. Lielākā daļa cilvēku smadzenes izmanto, lai uztvertu dzīvi.
"Gribētu mērķtiecīgi vērst cilvēku uzmanību apdomāt, ko investēt smadzenēs, tāpat kā ķermenī investējam. Kā ar mērķtiecīgi vērstām nodarbēm ietekmēt mūsu smadzeņu darbību nākotnē," mudina Zanda Priede.
Santa Ašmane smadzeņu trenēšanu salīdzina ar skulptūras veidošanu.
"Ģenētiski mums ir katram dots šis akmens, tā stiprums, tālāk mēs veidojam šo smadzeņu darbību, aktivitāti. Pierādīts, ka visintensīvākais "skulptūras veidošanas process" ir sešu gadu vecumā. Tas atbilst bērnam, kurš iegūst jaunas zināšanas, maņas, pieredzi," skaidro Santa Ašmane.
"Pakāpeniski dzīves laikā neironu aktivitāte, tīklojumi mainās un mazinās, jo mēs arvien mazāk darbinām jaunus neironus un tīklojumus, mēs pamatā izmantojam rutīnas prasmes un pieredze, atmiņu. Pareizāk būtu šo skulptūru veidot visas dzīves laikā, piešpaktelēt, ja kaut kas tiek noārdīts.
"Ir otra galējība, ir cilvēki, kas pārāk intensīvi veido šo skulptūru un tad rodas izdegšanas sindroms un skulptūra sāk drupt," turpina Santa Ašmane.
Ašmane mudina cilvēkus domāt par jaunām aktivitātēm, jaunu smadzeņu centru darbības aktivizēšanu arī pieaugušo vecumā.
"Daudz pierādījumu tam, ka šādi varam vairāk neironus iesaistīt, saglabāt labāk mūsu smadzeņu aktivitāti," atzīst Santa Ašmane.
Kā pozitīvu piemēru kognitīvo spēju saglabāšanai speciālistes min muzicēšanu un svešvalodu apguvi.
Zanda Priede atzīst, ka nozīme ir dzīvesveidam - veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes un kognitīvais treniņš - nepārtraukti apgūt jaunas lietas. Censties novērst jebkādu augsta līmeņa stresu un censties izgulēties, jo nekvalitatīvs miegs ir augsts risks kognitīviem traucējumiem.
"Pētījumi apstiprina, ka cilvēkiem ar augstāku izglītības līmeni ir mazāks kognitīvā deficīta risks vecumdienās. Ir augstāka smadzeņu rezerve, ir veicināta neironu plasticitāte, cilvēks ilgāk spēj palikt vesels un labu kognitīvo stāvokli," rezumē Zanda Priede.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (3)
Varbūt tomēr sabiedrības eksistenciālo risku diversifikācijai nebūtu par ļaunu nodot sadzīviskas iemaņas bērniem lai atturētu tos no dirnēšanas telefonos ?
2.0--- Pilnīgi tiek ignorēta smadzeņu mikrofloras loma domāšanas procesā.Mutes dobuma,deguna un acs mikroflora ir bet par smadzenēm klusums.Bet tagad raksta,ka vismaz 50 % smadzenes sastāda mikroflora.Piemēra pēc veikalā kuņģa un zarnu mikroflora var mēģināt man iestāstīt,ka man garšo kāds noteikts produkts,bet es varu nolemt,ka man naudas žēl vai arī produkts nevērtīgs.Tomogrāfija smadzeņu mikrofloru,,neņem''tās loma domāšanā nezināma.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X