Vārds banga daudziem asociējas ar viļņiem un viļņošanos, taču augstākās bangas noteikšana, proti, fiksēt, kas ir tas punkts, kur vētras laikā viļņi spēj uzbangos visaugstāk, var būtiski ietekmēt to, kur sākas un beidzas visai sabiedrībai pieejamais jūras krasts un kur var sākties privātīpašums.

Jau romiešu tiesībās ar likuma varu bija nostiprināts uzskats, ka jūras piekraste pieder visai sabiedrībai un sabiedrībai ir tiesības baudīt šī visu kopējā labuma augļus. Taču jūras robežas mainās, kas nozīmē, ka būtu jāmainās arī visiem piederošās piekrastes robežām? Kāpēc ir svarīgi šīs robežas pārskatīt un kā tas notiek, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents ģeoloģijas zinātņu doktors Jānis Lapinskis, Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēja Eiropas Savienības vides tiesībās tiesībzinātņu doktore Žaneta Mikosa un biedrības "Baltijas krasti" valdes priekšsēdētāja ekonomikas zinātņu doktore Līga Brūniņa.

Dolomītos ieslēptie skaistie minerāli

Latvijas iežos nevar atrast dimantus vai ahātus, taču arī mūsu dolomītos, kaļķakmens un ģipšakmens ieslēgumos ir ieslēpti pārsteidzoši skaisti minerāli. Kādi dārgumi ir apslēpti Latvijas iežos un kāds ir process, lai tiem tiktu klāt, stāsta vides zinātnieks Aldis Verners.

Pastāvīgie šī raidījuma klausītāji droši vien atceras pirms kāda laika izskanējušo reportāžu par fluorescentajiem minerāliem Alūksnes dabas muzejā „Vides labirints”. Līdzās eksotiskiem un spīdošiem akmeņiem te arī var aplūkot un iegūt informāciju par mūsu teritorijā esošo iežu slēptajiem dārgumiem. Ar vārdu dārgums te domāju dažādu minerālu ģeoloģiskās un vizuālās vērtības. Rubīni, safīri vai dimanti mūsu iežos nav sastopami, taču arī dolomītā, kas Latvijā ir ļoti izplatīts nogulumiežu sastāvā, ir atrodami interesanti un skaisti akmeņi.