Piens, ko dzeram šodien, ir atšķirīgs no tā, ko cilvēki uzturā lietoja senatnē. Mainās pārtika, mainās lauksaimniecības dzīvnieku šķirnes, mainās pircēju prasības un dažas no tām nāk ar dažiem trūkumiem.

Kas ir A1 un A2 tipa kazeīns un vai tiesa, ka modificētais A1 izraisa veselības problēmas cilvēkiem un sliktāku izslaukumu ganāmpulkos? Kā mainījušās govis pēdējos gadsimtos un ko pienā esošais kazeīns liecina par govju selekciju, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesore Daina Jonkus.

Daina Jonkus atzīst, ka jautājums par kazeīnu aktuāls kļuva jau 21. gadsimta sākumā, kad zinātnieki atklāja, ka beta kazeīnam ir daudz daudz dažādi polimorfi varianti jeb allēles. Atkarībā no tā izpaužas piena īpašības.

"Pētījumi ir dažādi un faktiski ir pretrunīgi. Joprojām ziņojumi par šo tēmu tēmu ir dažādi, nav vienota slēdziena. Ja būtu konkrēti pierādīts, ka A1 ir sliktāks, nekā A2 piens, tad droši vien pārtikas nekaitīguma organizācijas rīkotos.

Patreiz pasaulē dažādās valstīs notiek pētījumi un ir pierādīts, ka A1 genotips ir saistīts ar dažādām, it kā nevēlamām parādībām tieši tad, kad piens tiek sagremots," skaidro Daina Jonkus. "Sagremojot veidojas beta kazomorfeīns 7, kas it kā ietekmē dažādu slimību veidošanos, varētu teikt, veicina."

Laktozes nepanesamība ir kaut kas cits. ir cilvēki, kas ir jutīgi ir pret piena kazeīniem. Un ja bez laktozes piens var būt, bez kazeīna - nē. Tas ir arī visos piena pārstrādes produktos svarīgs. Tos bez kazeīna nevar saražot.

Senās un mūsdienu kultūraugu šķirnes Latvijas laukos

Ne reti dzirdām sakām, ka maize šodien nav tā, ko zemnieki Latvijā cepa savās mājās pirms simts un vairāk gadiem. Vai tā patiesi ir, kā atšķiras tagadējās kviešu, rudzu un miežu šķirnes no tām, kas tika audzētas aptuveni pirms simts gadiem? Kā notiek graudaugu šķirņu pielāgošana laikapstākļiem un kādi vēl faktori nosaka labības augu selekciju?

Ja tagad kvieši ir vairāk pieprasīti un populārāki nekā rudzi, tad vēl pirms  nepilniem 100 gadiem kviešu maize,  jeb baltmaize bija svētku,  ne ikdienas ēdiens. Tajā laikā, konkrēti 1922. gadā, Stendē tika izveidota pirmā laukaugu selekcijas stacija, tagad zināma kā Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrs. Šī centra pētniece Vija Strazdiņa stāsta par labības augu ceļu uz mūsu teritoriju, kādas senās šķirnes tika audzētas toreiz un kas no tā redzams  labības laukos tagad.

Runājot par kviešiem, nepilnu simts gadu laikā tiem bijusi raiba vēsture. Pagājušā gadsimta 30. gados Latvija tos eksportēja uz Angliju, padomju laikā  tika uzskatīts, ka šeit audzētās kviešu šķirnes ir derīgas tikai lopbarībai, un tagad Latvija ierindojas to valstu skaitā, kas regulāri eksportē šo kultūraugu pa visu pasauli, skaidro Vija Strazdiņa.

Vēl interesējamies par klimatisko apstākļu ietekmi uz labību. Zinot, ka klimats mainās ik pa laikam un to nevar prognozēt, kā notiek graudaugu šķirņu pielāgošana  laika apstākļiem?