Klimatam mainoties, sāk mainīties arī dažādas ekosistēmas, un vieni no pirmajiem, kas ziņo par izmaiņām mums tuvākos reģionos, ir pētnieki Arktikā. Pēkšņi izzūdoši ezeri, zemes iegruvumi, mozaīkai līdzīgi mitrāji, kas parādās pēkšņi - Arktikas reģionā kūst mūžīgā sasaluma zonas. Kas ir pamatā ģeoloģiski dinamiskiem procesiem mūžīgā sasaluma teritorijā un ko tas nozīmē vietējai dabai, vērtē ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kristaps Lamsters.

Karsta kritenes Latvijā

Karsta kritenes ir zemes iegruvumi, kas veidojas virsmas vietās, kur pazemē ir izveidojušies tukšumi. Šādas kritenes ir sastopamas visos kontinentos un arī Latvijā tās ir sastopamas Skaistkalnē, Allažos un arī citviet. Kā notiek šo kriteņu veidošanās un vai tās apdraud cilvēku saimniecisko darbību?

Vienkārši sakot – zemes iebrukums, tomēr, kā vēlāk teiks Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, ģeologs un biedrības  „Ziemeļvidzemes ģeoparks” vadītājs Dainis Ozols, katrai iedobei un  iegrimei dabā ir sava izcelsme un tādas arī ir karsta kritenes. To nosaukums nav saistīts  augstu temperatūru, bet gan ar karsta plato – ģeogrāfisku reģionu  Slovēnijā.

Latvijā ģeoloģisko dabas pieminekļu sarakstā ir iekļautas Skaistkalnes kritenes un Ezernieku karsta kritenes pie Allažiem. Kā teic Dainis Ozols, tās ir izteiksmīgas un iespaidīgas vietas, kur redzama dabas spēku  izpausme. Viņš  arī  plašāk stāsta par karsta kriteņu veidošanos.