Patverties no pandēmijas radītajām skumjām metaversā, sarunāties pa telefonu ar čatbotu, norēķināties kriptovalūtā un beidzot ikdienā lietot kvadrātkodu - šie un citi tehnoloģiju apsvērumi ir jau mainījuši mūsu ikdienu un solās to darīt arvien vairāk arī nākotnē, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē tehnoloģiju speciālists, "Itero" pārstāvis Reinis Zitmanis un  portāla "uzladets.lv" redaktors Kārlis Mendziņš.

"Papildinātā realitāte būs mums visapkārt, caur mūsu brillēm, caur viedtālruņu ekrāniem. Mēs raugoties uz mūsu ierasto vidi, uz ielām, uz veikaliem, uz cilvēkiem mēs saņemsim mazliet vairāk informācijas. Mēs uzreiz redzēsim, vai mums bultiņa rāda, ka tanī veikalā kādu prece, ko esam sen sameklējuši. Tās lietas būs ērtas, un tu pat neaizdomāsies, ka tas ir metaverss," vērtē Reinis Zitmanis.

VIņš arī norāda, ka būs salīdzinoši liela daļa no mums, kas strādās virtuālā vidē. Darba vietas, darba process, ja neskaita īsto ražošanu un arī īstā ražošana bieži vien tiks vadīta caur papildinātās realitātes brillēm, caur datoriem. Jau šobrīd ražošanas līnijas ir teju automatizēts. Cilvēkiem parādīsies darba vietas, pienākumi un kaut kādi darbi, amati tieši virtuālā vidē jeb, nosacīti runājot, internetā.

"Kādreiz tas sākās ar programmētājiem, kas vienkārši sēž datorā, spaida pogas no rīta līdz vakaram. Nu kas tas par darbu, īsti nav skaidrs, ko viņš tur dara," komentē Reinis Zitmanis.

Šādas lietas būs arvien vairāk un būs arī virtuālo īpašumu mākleri, jau šobrīd virtuālās zemes darījumi metaversā ir. 

"Ir mazliet grūti saprast, ka tu rītdien, it īpaši, ja tev šodien nav darba, varbūt uz to tieši arī jāskatās, varbūt tu gribi būt virtuālās zemes tirgotājs, jo tur vēl tā niša ir salīdzinoši vaļā, tev nav šī milzīgā konkurence reālā pasaulē," bilst Reinis Zitmanis.

Mūsu dubultnieki jeb avatāri ir tuva nākotnē.

"Cilvēkam šobrīd sociālajos tīklos ir savs profils, kur tāpat rūpējas, lai bildīte ir smuka, lai atsauksmes ir labas, lai ir kaut kādi "like" un tā tālāk. Šāda pat cilvēki rūpēsies par savu virtuālo avatāru virutālā pasaulē," uzskata Reinis Zitmanis.

Tehnoloģiju sižeti raidījumā

Mūsu raidījuma sižetos neatkarīgi no tā, vai mēs runātu par vides zinātni vai vēsturi, bieži parādās vārds “tehnoloģijas”. Tāpēc, noslēdzoties 2021. gadam, arī mēs paraudzījāmies, kādi stāsti izskanējuši par un ap tehnoloģijām. Šajā reizē izcelsim dažus pieturas punktus, kas pierāda – tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē, pakalpojumos, ko lietojam, tās palīdz risināt vides problēmas un padara pieejamāku kultūru. Pirmais šīs reizes stāsta varonis vai drīzāk varoņi – roboti, čatboti, virtuālie asistenti. Roboti cilvēkveidīgas būtnes izskatā vai sistēma, kas apmācība ar mākslīgo intelektu, daudzus vairs nepārsteidz. Nākamais jautājums, kas pavīd pie apvāršņa un kam pievērsāmies savos stāstos, - vai dažāda veida roboti spēj izjust arī cilvēkiem piemītošās emocijas. Un izskatās, ka, lai gan roboti gājuši tālu, ir liela atšķirība starp to, ko nozīmē iemācīties emocijas un ko – izjust emocijas. Šādu būtisku niansi atklāja eksperti.