Viens no kukaiņiem, kas vasarās un rudeņos neatstāj vienaldzīgus daudzus cilvēkus, ir lapsenes. Neviens vien norādījis, ka šogad tās manāmas īpaši daudz, tas mudināja raidījumā Zināmais nezināmajā pievērsties šo kukaiņu izzināšanai un noskaidrot, vai tiešām lapsenes šogad bijušas aktīvākas nekā citus gadus. Interesējamies arī par to, cik daudz pētīta ir šo kukaiņu dzīve. Stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis.

Par dažādu kukaiņu un arī lapseņu aktivitāti vasarā stāsts arī raidījumā Kā labāk dzīvot.

Iepazīstam dižo briežvaboli

Eiropas lielākās vaboles gods pienākas dižajai briežvabolei, tēviņu apmēri ir no 4 līdz 8 cm, mātītes no 2 līdz 6 cm. Šie kukaiņi mīt arī Latvijas dabā un šovasar plašsaziņas līdzekļos parādījās sensacionāla ziņa par dižās briežvaboles atradumu Dobeles pusē. Sensacionāla tāpēc, ka pēdējo reizi šāda vabole bija redzēta tikai pirms 50 gadiem.

Kāds ir šīs vaboles dzīvesveids, tās nozīme dabā un kā tā liek lietā savus ragus, pareizāk sakot, žokļus, par to stāsta entomologs, Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks Dmitrijs Teļnovs. Viņš kopā ar kolēģiem šovasar ieradās apsekot teritoriju, kur šī vabole tika atrasta. Izrādās, šie brangie kukaiņi alkstot pēc ierūgušas ozola sulas spēj nekļūdīgi atrast kāroto koku, gluži tāpat kā rūdīti alkoholiķi nonākot nepazīstamā ciemā, atrod tuvāko krogu.

Dižā briežvabole gan Latvijā, gan visā Eiropā ir apdraudēta suga un ir iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstos, jo arī šīs vaboles dzīvesvieta ir reta – tā ir platlapju koku atmirusī koksne. Šie lielie, vecie koki ir gan nozīmīgi mūsu zemes kultūrainavā, gan arī kalpo kā dzīvotne daudz un dažādiem kukaiņiem, sēnēm un ķērpjiem.

Briežvaboles savu nosaukumu ir ieguvušas pamatīgo žokļu dēļ, kas atgādina bieža ragus un gluži tāpat kā brieži riesta laikā savstarpējā cīņā par mātītes uzmanību liek lietā ragus, to ar žokļiem dara arī šīs vaboles.

Pasaulē ir gandrīz pusotrs tūkstotis briežvaboļu sugu, Latvijā mīt tikai sešas un piecas no tām, iekaitot minēto dižo briežvaboli, ir aizsargājamas valsts līmenī.