Ziemeļzemes dažkārt  ir daudz tuvāk, kā pašiem šķiet. Lai arī Norvēģijai nav ne jūras, ne sauszemes robežu ar Latviju, šajā zemē savu dzīvi aizvada latvieši gan mūsdienās, gan to darījuši pirms vairākiem gadsimtiem. Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsts par to, kā hercogs Jēkabs uz Norvēģiju aizveda strādniekus, kuri vēlāk kļuva par norvēģu karavīriem, tāpat arī skaidrojam, kāpēc latviešu ģimenes arvien nonāk Norvēģu sociālo darbinieku uzmanības lokā.

Tas, ka latviešu ceļi ir krustojušies gan ar zviedriem, gan somiem, ir zināms. Bet arī Norvēģijā vēsturnieki ir konstatējuši latviešu klātbūtni. Vienu šādu pētījumu veic arī Arnis Kohs Jumītis, grāmatas par latviešu karavīriem zviedru armijā 18. gadsimtā autors un militārās vēstures pētnieks. Viņš stāsta, kad un kāpēc Norvēģijā nonāca un karos iesaistījās izceļotāji no kādreizējās Kurzemes hercogistes.

Pēdējos gados Latvijas sabiedrībā un medijos vārdi Norvēģija un latvieši bieži izskan kontekstā ar sociālo problemātiku, ik pa laikam dzirdam par latviešu ģimenēm, kuras nonāk Norvēģijas sociālo darbinieku uzmanības lokā un visai bieži šīs situācijas beidzas ar bērnu izņemšanu no latviešu ģimenēm. Tautiešiem šādās situācijās palīdzēt spēj Ieva Rīsa-Žīgure, kura Norvēģijā dzīvo jau 22 gadus. Sākusi kā audzēkne tolaik populārajās tautas augstskolās, ātri apguvusi norvēģu valodu, Ieva sāka apgūt padomju sabiedrībai pavisam jaunu profesiju – sociālo darbu. Vēlāk zināšanas viņa papildināja ar jurista izglītību un nu jau ar savu profesionālo padomu spēj palīdzēt tām ģimenēm, kuras uz Norvēģiju pārcēlušās nesen. Sarunā raidījumā Zināmais nezināmajā advokāte Ieva Rīsa-Žīgure skaidro, kāpēc Norvēģijā bērni tiek izņemti no latviešu ģimenēm un kāda ir viņas pieredze darbā ar iesaistītajām pusēm.

Raidījums tapis sadarbībā Ziemeļvalstu ministru padomes biroju Latvijā.