Ar mākslīgā intelekta palīdzību mēs varam likt datoram vai robotam mēģināt domāt līdzīgi, kā to dara cilvēki. Analizējot lielu datu apjomu, mākslīgais intelekts var atrast saistību starp lietām, par kurām cilvēks varbūt neaizdomātos, tā atrisinot dažādus jautājumus, kas saistīti ar satiksmes regulēšanu un sabiedrības drošību. Kā mākslīgais intelekts var palīdzēt risināt pavisam ikdienišķas problēmas mūsdienu pilsētā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro "MadCity Rīga" pārstāvis Neils Balgalis un informācijas tehnoloģiju uzņēmuma „WeAreDots” pārdošanas vadītājs Edgars Starķis.

Viedos pilsētvides risinājumus uzņēmumiem piedāvā RTU jaunie zinātnieki

Aizšķērsota dzelzceļa pārbrauktuve un ilga gaidīšana visnepiemērotākajā brīdi, uz ceļa nokritis koka stumbrs, kas rada satiksmes ierobežojumus, – šādas un citas situācijas ir pazīstamas daudziem autobraucējiem. Viena lieta, ko šādā situācija var darīt, ir samierināties, ka satiksme pilsētā ir tāda, kāda ir, taču krietni labāk būtu savlaicīgi zināt, kur ir šķēršļi, lai vajadzības gadījumā pārplānotu maršrutu. Iespējams, ka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jauno zinātnieku izstrādātie risinājumi uzņēmumiem „Latvijas dzelzceļš” un „Latvijas autoceļu uzturētājs” ar laiku šādu plānošanu ļautu veikt arvien labāk.

Brīdinošs skaņas signāls varētu būt pazīstams ikvienam autovadītājam, kas vēlējies šķērsot dzelzceļa pārbrauktuvi, tomēr tā bijusi slēgta sakarā ar kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un tuvojošos lokomotīvi. Tieši tāpat zināmi būs sistēmas “Waze” paziņojumi par bīstamām situācijām uz ceļa. Nereti tas piedzīvots tieši tajos brīžos, kad steidzamies, tomēr daudz nekas vairs nav labojams, ja esam jau iestājušies garā automašīnu ķēdē un gaidām iespēju doties tālāk.

Valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” un „Latvijas autoceļu uzturētājs” apzinājās šo problēmu, un sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes studentiem veikts projekts, lai satiksmes ierobežojumus paredzētu pēc iespējas laicīgāk. Pie darba ķērās bakalaura studiju programmas „Informācijas tehnoloģija” trešā kursa studenti. Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes asociētā profesora Jāņa Kampara vadībā un abu uzņēmumu pārstāvju konsultēti studējošie piedāvāja vērā ņemamus rezultātus, proti, idejas, kas patiešām būtu praktiski iedzīvināmas, lai mazinātu raizes autobraucējiem.

Asociētais profesors Jānis Kampars min, ka nepieciešamība veidot sadarbību ar uzņēmumiem sākusies jau vismaz pirms trim gadiem.

Par viediem risinājumiem stāsta arī RTU bakalaura studiju programmas „Informācijas tehnoloģija” absolvente Elizabete Šterna un uzņēmumu pārstāvji – Valsts akciju sabiedrības „Latvijas autoceļu uzturētājs” IT daļas vadītājs Māris Kliģis un Valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” IT centra vadītājs Artis Jurkovskis.