Mākslīgā intelekta izmantošana medicīnā vairs nav nekāds jaunums. Robotu tehnoloģijas tiek gana plaši izmantotas un par to esam stāstījuši arī savos raidījumos. Taču šoreiz runājam par to, kā mākslīgais intelekts var tikt un patiesībā jau tiek izmantots dažādu medicīnisku diagnožu noteikšanā? Kā tas notiek un kam jāuzņemas atbildība, ja tehnoloģijas tomēr kļūdās, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docētāja, doktora studiju programmas Tiesību zinātnes direktore Karina Palkova un Veselības centra 4 radiologs Kaspars Stepanovs.

Hipokrāta zvērests senatnē un jaunā ārsta zvērests mūsdienās

Es veikšu savus profesionālos pienākumus pēc labākās sirdsapziņas, godprātīgi un saskaņā ar labu medicīnisko praksi, tā skan fragments no Hipokrāta zvērests, ko dod Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunie mediķi pēc diploma saņemšanas.

Par šo zvērestu un tā versijām stāsta latīņu valodas speciāliste Ieva Fībiga, medicīnas vēsturiieks Juris Salaks un ārsts Kārlis Rācenis.

"Zvēru pie Apollona-dziedinātāja, pie Asklēpija, Higiejas un Panacejas, un pie visiem dieviem un dievietēm, piesaucot tos par lieciniekiem, ka pildīšu šo zvērestu un rakstisko vienošanos atbilstoši savām spējām un saprašanai…”

Sižeta ievadā skan Hipokrāta zvērests sengrieķu valodā, kuru ikviens var atrast internetā, mūziķa un sengrieķu valodas interesenta Jonanis Strakata izpildījumā.

Šis pirms vairāk kā divarpus gadu tūkstošiem rakstītais teksts tiek saukts par Hipokrata zvērestu, savukārt šodien medicīnas studenti nodod Hipokrātisko zvērestu, kuram ir vairākas versijas par pašu pirmavotu un tā modifikācijām laikā gaitā stāsta RSU valodu centra docētāja Ieva Fībiga.

Senajā versijā ir runa par līgumu, kas tiek noslēgts starp ārstu un viņa mācekļiem un līguma būtībā ir runa par ārsta ētikas principiem, kas ir kā pamats arī saglabājies līdz šodienai, bet pirms lūkojam mūsdienu versijas un mediķa viedokli par hipokratisko zvērestu, vēl ieskats par Hipokrata dzīvē vai, pareizāk sakot, tajā mazumiņā, kas par šo seno grieķi ir zināms. Stāsta RSU Medicīnas vēstures institūta direktors Juris Salaks.

Zvēresta, ko šodien sniedz mediķi, pamatnosaukums ir – jauna ārsta zvērests vai tādas un tādas augstskolas zvērests. Protams, ka šodien neviens vairs nedod svinīgo solījumu sengrieķu dieviem un, runājot par šī zvēresta pielāgojumu mūsdienām, tas veidots, skatot ētikas normas visā sabiedrībā kopumā, ne tika mediķu vidū.

Es nepieļaušu, ka manu profesionālo pienākumu izpildi iespaidotu pacienta vecums, slimība vai nespēja, reliģiskā pārliecība, etniskā izcelsme, dzimums, pilsonība, politiskā piederība, rase, seksuālā orientācija, sociālais stāvoklis vai jebkādi citu apsvērumi.

Šādu zvērestu pirms pāris gadiem arī sniedza RSU pētnieks un docētājs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis. Par sajūtām toreiz, sniedzot šo zvērestu, stāsta Kārlis Rācenis.