Ja ainava ar brūnaļu Latvijas pļavās bija bieži sastopama vēl 30 gadus senā pagātnē, tad mūsdienās tas ir tik reti manāms, ka biotopu ekspertiem nākas saukt talkā īpašus strādniekus. Jau ceturto gadu darba sezonu atsācis mobilais ganāmpulks, kuram uzticēts visai Latvijas dabai svarīgs uzdevums - ganīties dabiskajos zālājos, kuri bez viņu klātbūtnes izzustu daudz straujāk. Kā norit dzīve šajās ganībās un kur palikušas bagātīgās pļavas, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Dabas fonda GrassLIFE projekta zālāju biotopu eksperte Baiba Strazdiņa un Latvijas Dabas fonda mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis.

Meklēsim gaiļbiksītes!

“Meklēsim gaiļbiksītes” - šāds nosaukums dots sabiedriskās zinātnes inicitatīvai, kas pieder Igaunijai, Tartu universitātes pētniekiem, bet tālāk sasniegusi gan Latviju, gan daudzas citas Eiropas valstis. Un nu jau otro gadu arī sabiedrība Latvijā tiek aicināta meklēt, pētīt, skaitīt, fotografēt gaiļbiksītes un to nozīmi dabā. Tieši par šo augu nozīmi un to, kā un kāpēc jāskaita gaiļbiksītes, saruna ar portāla “Dabasdati.lv” koordinatori un eksperti Latvijas Dabas fondā Ilzi Priednieci.

Gaiļbiksīšu ziedēšanas laiks ir maijā, bet pielikt klāt savu roku akcijas rezultātiem vēl ir iespējams. Tātad, ja dodaties dabā, līdzi vajadzētu ņemt viedtālruni vai planšeti, vērt vaļā mājas lapu www.gailbiksite.lv un tālāk jau skaitīt abu ziedu veidus un attiecīgajā mājas lapas sadaļā ievadīt atbilstošu skaitu. Vēlams arī redzēto nofotografēt, un aicinājums arī sociālajos medijos dalīties ar informāciju, lietojot tēmturi #Latvijameklēgaiļbiksītes.

Līdz ar to sabiedriskā zinātne var kļūt par visas ģimenes notikumu. Ja runājam par 2020. gada datiem, tad Latvijā ziņojumi par gaiļbiksītēm bija no apmēram 170 vietām. Savukārt dati par šo gadu ar valstu sadalījumu varētu tapt zināmi jau nākamnedēļ. Lai tad izdodas vēl noķert kādu gaiļbiksīti, kuras lapas, starp citu, lietojamas arī salātos.