Klajā nākusi apjomīga monogrāfija, kas veltīta Pirmā pasaules kara notikumiem Latvijā. Šī grāmata ne tikai min vispārzināmus faktus par karu, bet sniedz unikālu ieskatu sociālās dzīves aspektos šajā periodā. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar vēsturnieku Ēriku Jēkabsonu.

Vēsture nav tikai sausi fakti, skaitļi, hronoloģiskā virknē rindoti notikumi - tā ir sadzīve, kultūra, sabiedrība un sociālā sistēma, kuru ne vienmēr detalizēti apraksta vēstures grāmatās. Taču nule iznākusī grāmata par Latviju laika posmā no 1914.-1920. gadam stāsta tieši šo, mazāk zināmo, taču ne mazāk interesanto un būtisko vēsturi.

Latvijas vēstures institūtā, profesora Dr. hist. Ērika Jēkabsona vadībā iznākusi jauna autoru kolektīva grāmata “Karš un sabiedrība Latvijā 1914–1920”.

Šī monogrāfija ir pirmais mēģinājums Latvijas historiogrāfijā apkopojoši analizēt Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara ietekmi uz sabiedrību. Kā karš iespaido sabiedrības ikdienu? Kādas ir kara izraisītās krīzes izpausmes? Pārtikas trūkums, slimības, pieaugošais noziedzības līmenis, izmaiņas gan dzimšu attiecībās, gan augstskolu klausītāju (studentu) jeb topošās nācijas elites dzīvē un galveno tautas tradicionālo svētku tradīcijās, atzīmēta arī kara ietekme uz ārzemēs dzīvojošiem latviešiem.

Latvijas situācija 1914.–1920. gadā neapšaubāmi bija sevišķi sarežģīta, pat unikāla visas Eiropas mērogā, un tā noder par izcilu piemēru, lai atspoguļotu militāri politiskos un sociālos procesus arī Eiropā kopumā, jo Latvijas teritorija un sabiedrība īsā laika posmā tika pakļauta ne vien intensīvai karadarbībai, bet arī masu deportācijām, Vācijas okupācijai, boļševiku režīmam, epidēmijām, sociālai katastrofai, pilsoņu kara elementiem, cīņai par neatkarību ar vairākiem ienaidniekiem.

Pirmā pasaules kara blindāža Olainē

Nu jau trešo gadu pēc kārtas Olainē  interesenti var izstaigāt Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršrutu. Ir iespēja ieiet iekšā blindāžā, kas rekonstruēta pēc arheoloģisko izrakumu atradumiem šajā vietā. Par rekonstruēto  blindāžu  Pirmā pasaules kara vēstures izziņas maršrutā Olainē stāsta Olaines Vēstures un mākslas muzeja vecākais speciālists Māris Ribickis.

Tagad apkārt blindāžai ir izaugusi un attīstījusies pilsēta un, lai izstaigātu I Pasaules kara takas, kur reiz atradusies krievu armijas aizsardzības līnija, nav jābrien pa purvu, bet nepilnu 200 metru attālumā no Olaines muzeja ikviens var aiziet līdz rekonstruētai blindāžai, zemnīcai un aplūkot kareivju piederumus, kas atrasti bijušajā purvā, kur risinājās kara darbība.

Rosība te sākusies 1915. gada oktobrī, kad ieradušies karotāji no 48. Sibīrijas strēlnieku pulka, periodiski uzturējušies arī latviešu strēlnieki no 1. Daugavgrīvas bataljona un Zemgales 5. bataljona, stāsta Māris Ribickis un aizved pie nelielas baļķu būves, kurai uz jumta kā tortes kārtas ir pamīšus sakrauti smilšu maisi un baļķi – aizsardzība pret ložu, šrapneļu un šķembu trāpījumiem.

"Nakti pavadījām netālu no kaujas lauka artileristu blindāžās. No rīta bija jāiet uz „Lapsām", netālu no Olaines stacijas, kur dažas dienas un naktis pavadījām zem klajas debess, mežā. Dabūdami zināt, kā vēl dažas dienas būs jāpaliek uz vietas, stājamies enerģiski pie zemju būdu celšanas. Zemnīcām durvis, aiz dēļu trūkuma, sapinām no paegļu zariem. Enģēm stiepules un krāsnīm ķieģeļus varēja pa pilnam dabūt nopostītajā Olaines stacijā, kur, kā mūsu kaimiņi krievi stāstīja, nevarot iet jo vācietis varot redzēt un apšaudot," vēsta kāda karavīra atmiņas.

Daudzas karavīru atmiņas Olaines vēsturnieks atradis, vētījot Krievijas arhīvos pieejamos kaujas žurnālus, taču šo fragmentu no latviešu strēlnieka stāsta var izlasīt 1925. gada janvārī publicētajā „Jēkabpils Vēstnesī”, kas digitālajā versijā rodams interneta vietnē periodika.lv.