Nu jau vairāk nekā divus gadus cilvēce cīnās ar viena uzstājīga vīrusa klātbūtni. Tajā pašā laikā izrādās, ka ir citi vīrusi, kas var mums darīt vairāk laba nekā slikta. Tie ir bateriofāgi, kas ir līdz šim maz pētīti organismi. Ko zinām par šiem vīrusiem, kas atgādina miniatūrus dronus un nākotnē varētu aizstāt antibiotikas, un kā tos pēta Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs un šī centra pētniece Elīna Černooka.

"Bakteriofāgi ir vīrusi, kas specifiski inficē tikai baktērijas. Tie mīt visās vidēs, kur dzīvo to saimnieki - dažādas baktērijas augsnē, ūdeņos, dzīvniekos, uz mūsu ādas. Baktērijas un bakteriofāgi ir visur," skaidro Elīna Černooka.

"Ja saskaita kopā baktērijas, tad bakteriofāgu ir desmit reizes vairāk."

Zinātnieki ir izpētījuši, ka uz cilvēka plaukstas ir vairāki miljardi bakteriofāgu, un starp baktērijām un bakteriofāgiem notiek līdzsvarota cīņa un līdzāspastāvēšana.

Paraprobiotiķi - RSU zinātnieki pēta nedzīvās baktērijas

Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki šobrīd laboratorijas apstākļos pēta nedzīvo baktēriju jeb paraprobiotiķu iedarbību uz cilvēka imūnsistēmu. Iespējams, šis vārds "paraprobiotiķi" liek aizdomāties, vai tās ir tās pašas labās baktērijas, ko iesaka lietot gremošanas veicināšanai. Baktērijas tās ir gan, bet kāpēc tās ir nedzīvas un ko vērtīgu varētu sniegt mūsu organismam?

Prebiotiķi, probiotiķi – tie ir dažādi jēdzieni, ar kuriem, iespējams, būsiet saskārušies, iegādājoties kādus produktus un domājot, kā uzlabot savu veselību. Bet mēs šoreiz pieminētajiem jēdzieniem pievienosim klāt vēl vienu un par to arī vairāk runāsim, un tie ir paraprobiotiķi. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki laboratorijas apstākļos izstrādājuši tehnoloģiju paraprobiotiķu iegūšanai.

Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece un projekta zinātniskā vadītāja Vaira Saulīte skaidro, ka vārda daļa “para” tulkojumā nozīmē “līdzīgs” vai arī “blakus”. Un līdzības ir ar jau zināmajiem probiotiķiem. Tātad probiotiķi ir dzīvās baktērijas, ko mēs varam apēst un kas mums sniedz kādu labumu, bet par ko tad ir runa paraprobiotiķu gadījumā?

Beigtās baktērijas vēl precīzāk varētu dēvēt par inaktivētām, tas nozīmē - mirušas tās nav, bet īsti dzīvas tās arī nav. Ir vairāki paņēmieni, kā panākt baktēriju inaktivāciju, un viens no tiem ir šūnu sasaldēšana un atkausēšana trīs reizes, jo atkausēšanas laikā saplīst šūnapvalki un dažkārt pat dziļākas šūnas struktūras. Bet kāpēc tas ir nepieciešams? Izrādās, ka beigtām baktērijām ir virkne priekšrocību salīdzinājumā ar dzīvajām, it īpaši, ja mēs runājam par rūpniecisku ražošanu. Dzīvam, lai tas turpinātu būt dzīvs, ir nepieciešami strikti apstākļi - temperatūra, mitrums, barotnes, kurās baktērijām augt. Bet kas vēl būtiski - labie probiotiķi reizēm var kļūt patogēni un izraisīt saslimšanas, kamēr to nevarēs beigtie paraprobiotiķi, un šo atšķirību turpina skaidrot Vaira Saulīte un mikrobioloģe Ilze Blāķe.

Intensīvāk pētījumi ar paraprobiotiķiem notiek Āzijas valstīs, un līdz ar to tur arī veikalu plauktos paraprobiotiķi ir jau pieejami. Latvijas pētnieku pirmais solis ir radītā tehnoloģija un izpratne par iegūtā paraprobiotiķa īpašībām, lai šo darbu turpinātu aizvien jaunos pētījumos un beigu beigās, cerams, iegūtu kādu produktu, ko varētu lietot vienu pašu vai arī kompleksi - kā vitamīnus, sastāvā ziedēs vai varbūt pat kā apēdamu batoniņu.

Pētījumā izmantotas Lactobacillus grupas baktērijas, ko pamatā lieto cieto sieru ražošanā, bet, kā redzams, iespējas ir plašākas. Aizvien parādās dati, ka paraprobiotiķi restaurē organisma dabiskās aizsargbarjeras, veicina dzīšanas procesus, mazina iekaisumus, kas, piemēram, būtu aktuāli zarnu slimības čūlainā kolīta gadījumā, tātad tiek veicināta čūlu sadzīšana. Bet vēl paraprobiotiķi lieti noderētu cilvēkiem ar laktozes nepanesamību,