Šonedēļ tiek paziņoti prestižās Nobela prēmijas ieguvēji dažādās nominācijās. Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta trim zinātniekiem par atklājumiem kosmoloģijā, kas sniedz "jaunu sapratni par Visuma struktūru un vēsturi", paziņojusi Zviedrijas Zinātņu akadēmija.

Pusi balvas saņems Džeimss Pīblss, kuram ir Kanādas un ASV dubultpilsonība, bet otru pusi Šveices astronomi Mišels Majors un Didjē Kelozs. Džeimss Pīblss balvu saņems par “teorētiskiem atklājumiem, kas veicinājuši mūsu sapratni par to, kā Visums attīstījās pēc Lielā sprādziena". Savukārt Mišels Majors un Didjē Kelozs ar atklājumu, kas veikts jau tālajā 1995. gadā. Pētnieki atklāja pirmo eksoplanētu, kas riņķo ap Saules tipa zvaigzni. Raidījumā Zināmais nezināmajā ar šī gada laureātiem un viņu pētījumiem iepazīstina Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Pa tālruni uzsklausām Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas institūta pētnieku fizikas doktoru astrofizikā Dmitriju Docenko.

Dmitrijs Docenko skaidro, ka Nobela prēmija Džeimsam Pīblam ir apliecinājums viņa mūža darbam fizikālās kosmoloģijas izveidei un attīstīšanai. Turklāt  šī ir jau ceturtā balva pēdējo 10 gadu laikā, kas piešķirta astrofizikā

"Var redzēt, ka kosmoloģija un astrofizika attīstās ļoti ātri, un kaut gan tas ir diezgan šaurs lauciņš no fizikas, atklājumu, kas maina mūsu priekšstatu par  fiziku, visumu un mums pašiem, ir daudz.

Šis ir zelta laikmets astrofizikā," vērtē Docenko.

„Tiem, kuri konstatēja savos datos šīs planētas klātbūtni. Par to, vai šīs planētas var redzēt, ir vēl jārunā,” par Mišela Majora un Didjē Keloza atklājumu stāsta Ilgonis Vilks.

Eksoplanētas ir jebkura planēta ārpus Saules sistēmas.

"Mani arī tvitera lietotāji, Vjačeslavs Kašķejevs tajā skaitā, devuši ar tādu virsuzdevumu popularizēt jēdzienu citplanēta, kuru ieviesa astronoms Andrejs Alksnis. Un kas ir tāds jauks, mīlīgs, latviski skanošā citplanēta – planētas pie citām zvaigznēm, pat ne obligāti pie zvaigznēm. Dažos atsevišķos gadījumos planētu vispār brīvi klejot kosmosā un nebūtu saistīti ar zvaigzni, bet lielākā daļa no tām 4118 ir atklāts pie zvaigznēm. Un daļa pie Saulei līdzīgām zvaigznēm," stāsta Vilks.

Kur paliek elektrisko zušu radītā elektrība?

Zinātnieki  ir atklājuši jaunu elektrisko zušu sugu, kura izdala daudz spēcīgāku elektrisko lādiņu, nekā līdz šim zināmie viņu radinieki, kuru elektriskā lādiņa spriegums ir ap 600 voltiem. Kā šie dzīvnieki rada elektrību, cik patiesībā tā ir jaudīga un kā vēl dzīvajā dabā tiek likta lietā  elektriskais spēks, par stāsta Tukuma Raiņa ģimnāzijas fizikas skolotājs un Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra eksperts Valdis Zuters.

Elektriskie zuši, kuri patiesībā nemaz nav zuši, jo pēc taksonomijas pieder pie karpām, tā teikt – karpzuši, tātad šos ūdensdzīvniekus  daba ir apveltījusi ar spēju radīt elektrisko strāvu un nesen atklātā zušu suga ir daudz jaudīgāka par līdz šim zināmajiem elektriskajiem peldoņiem.

Gan elektriskie zuši, gan citi viņu elektrizētie radinieki, piemēram, rajas šo elektrību izmanto ne tikai, lai uzbruktu vai aizsargātos, bet arī lai izpētītu tuvāko apkaimi.

Elektriskie lādiņi  veidojas minēto dzīvnieku muskuļos un nervu galos;  nervu impulsi izraisa muskuļu saraušanos un tajā brīdī notiek elektriskā izlāde.

Jautāts, vai nākotnē šo  zušu elektrību varētu izmantot  kā alternatīvo enerģiju, viņš atbild noraidoši, jo radītā enerģija nav tik liela.