Raidījumā Zināmais nezināmajā kopā ar LU Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras docentu, baznīcas un reliģiju vēsturnieku Andri Priedi, Ikšķiles draudzes prāvestu Dzintaru Laugali un LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieci, reliģiju zinātnieci Agitu Misāni saruna par ordināciju. Visi Dieva priekšā esam vienlīdzīgi  - tā sludina dažādas mācības. Bet kāpēc baznīcā tik karstas diskusijas raisa jautājums – būt vai nebūt sievietei mācītāja vai bīskapa godā, uzskatot, ka tā būtu saistāma ar Bībeles autoritātes graušanu? Kā notiek ordinācija un kāpēc Latvijā netiek ordinētas sievietes?

Pirmie Romas pāvesti

Par Romas pāvestiem mūsu ēras pirmajos gadsimtos uzskatīja visus kristiešu priesterus, kuriem bija tiesības svētīt. Vēlāk šis tituls tika piedēvēts tikai bīskapiem, bet sākot ar 6. gadsimtu to sāka lietot tikai Romas kā Eiropas centrālās pilsētas bīskaps.

Saskaņā ar Baznīcas tradīciju, pirmais Romas bīskaps ir bijis Jēzus Kristus apustulis sv. Pēteris - vēlākie Romas bīskapi ir tiešie viņa garīgās un laicīgās varas pārmantotāji.

Svētais Pēteris, īstajā vārdā Simeons bar Jona (jeb Jonas dēls) bija ebrejs, viens no divpadsmit Jēzus Kristus mācekļiem, viens no agrīnās kristiešu baznīcas līderiem.  Katolicismā viņš tradicionāli tiek uzskatīts par pirmo Romas bīskapu un līdz ar to par pirmo Romas pāvestu. Sīmaņa vārds Jaunajā Derībā ir pieminēts 75 reizes, bet kā Pēteris pieminēts 154 reizes. Ikonogrāfijā apustuli Pēteri parasti attēlo ar atslēgu rokās, kas simbolizē uzticēto ticības sargāšanu. Pēc Kristus augšāmcelšanās apustulis Pēteris, sludinot kristietību, apceļoja ne tikai Svētās zemes pilsētas un ciemus, bet arī Sīriju, Ziemeļāfriku un Spāniju. Viņš izveidoja Jeruzalemes kristiešu kopienu un kļuva par pirmo Romas bīskapu..

Pētera sekotājs Romas pāvesta krēslā bija Svētais Lins. Laikā no 67. līdz 76. gadam viņš bija otrais Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem. Vēstures dokumentos viņu mēdz saukt arī par Linu no Etrūrijas. Pavisam precīzi, Lins piedzima Toskānā, taču viņa dzimšanas laiks nav zināms.

Lina no Etrūrijas valdīšanas laiks saistīts ar pirmajām kristiešu vajāšanām. Tajā laikā tika arī izpostīta Jeruzaleme. Uzskata, ka tieši Lins ir savulaik pavēlējis, ka sievietēm, ieejot un uzturoties baznīcā, jābūt ar apsegtu galvu. Kā zināms, šī tradīcija, daudz kur joprojām ir dzīva. Mūsu ēras 76. gadā pāvests Lins mira mocekļa nāvē un tika apbedīts blakus Svētajam Pēterim uz Vatikāna paugura.

Trešais Romas pāvests bija Svētais Anaklēts jeb Anenklēts.  Šis pāvests sava pontifikāta laikā sadalīja Romu apgabalos. Pēc viņa tronī nāca Klements Pirmais un Svētais Evarists, vēlāk - Aleksandrs Pirmais. Viņš bija pāvests laikā no 106. līdz 115. gadam. Viņš vēsturē iegājis ar to, ka katoļu misē ieviesa pēdējo vakarēdienu.