"Ja vēlas turēt mājās papagaili, vēlams sakārtot dokumentus. Gandrīz visi papagaiļi ir Vašingtonas konvencijas aizsardzība, ja nav dokumentu, uzskata, ka putns nācis no dabas un tas nozīmē, ka turētājs kontrabandists ar visām no tā izrietošām sekām," sarunā raidījumā Zināmais nezināmajā norāda Māris Lielkalns.

Papagaiļus ar citiem putniem sajaukt ir grūti - šie krāšņie dzīvnieki ir spilgta tropu zemju vizītkarte un arī daudzveidīga putnu dzimta, iekļaujot tajā ap 393 sugas. Taču papagaiļus cilvēks nav iecienījis tikai neparastā izskata dēļ, papagaiļi tiek uzskatīti par visnotaļ inteliģentiem un sabiedriskiem dzīvniekiem, tāpēc ne velti tie sastopami arī kā mājdzīvnieki. Cik tad gudri un sabiedriski ir papagaiļi un kāda ir papagaiļa dzīve, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvji - Māris Lielkalns un veterinārārste Inga Birne.

Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvji arī skaidro, ka papagaiļiem nevajag dot cilvēka pārstrādātu partiku, piemēram, desu, šokolādi utt, un riekstus nevajag lobīt. Lai loba pats, jo tā viņš nodeldē savu knābi. Citādi jānes pie veterinārārsta, un nevienam tas nav patīkams brīdis. Pats papagailis noteikti par šo vizīti pie ārsta dusmosies.

Tāpat jābūt uzmanīgam, ko un kāda intonācijā papagaiļa klātbūtne runā, gadās, ka papagailis iemācās teicienu, kas viņu uzrunājis, nevis to, ko saimnieks mērķtiecīgi vēlas, lai viņa mīļais putns apgūst.

Krauklis – neparasti gudrs putns, kuru novērtējam pa zemu

Lai cik ļoti pierastas un necilas šķistu vārnas, tās neapšaubāmi ir putnu pasaules gudrinieki. Taču sacensībā par intelektuālajām spējām vārnām pamatīgu konkurenci rada kraukļi. Izrādās, kraukļi, tāpat kā cilvēki vai pērtiķveidīgie dzīvnieki, spēj plānot nākotni. Vēl vairāk, kraukļi prasmīgāk nekā pērtiķveidīgie izmanto barteri savstarpējās attiecībās, labāk pielieto dažādus rīkus un šiem putniem piemīt labāka paškontrole, nekā četrgadīgam bērnam. Zinātnieki no Lundas universitātes Zviedrijā uzskata, ka par iemeslu tam varētu kalpot pieņēmums, ka zīdītājiem un kraukļiem pirms 300 miljoniem gadu ir bijis viens sencis.

Pētniekus īpaši uzrunājusi arī šo putnu spēja parūpēties par nākamās dienas maltīti - novērojumi liecina, ka kraukļi spēj paglabāt noteikta veida pārtiku nākamajam rītam tā, lai tā citiem nebūtu pieejama. Šajā ziņā pārsteidzošas ir nevis putnu spējas noslēpt maltīti no citu acīm, bet gan plānošanas spējas, kas ir pielīdzināmas cilvēkiem un pērtiķiem -  par to, kā darbojas šo putnu domāšana pētnieki pārliecinājās brīžos, kad kraukļi veica visus tos pašus uzdevumus, ar ko sākotnēji bija jātiek galā pērtiķiem. Vispirms pētnieki pārliecinājās, vai un kā putni reaģē uz notikumiem, kas atkārtojas ik pa 15 minūtēm. Pēc tam, kad kraukļi bija apmācīti lietot kādu noteiktu instrumentu, piemēram, rīku kastes atvēršanai, zinātnieki uz stundu to putniem atņēma un atstāja dzīvniekus savā nodabā. Atgriežoties, zinātnieki putniem parādīja vairākus rīkus, tostarp kastes attaisāmo: 86 procentos gadījumu kraukļi izvēlējās pareizo rīku un atvēra kasti. Ar to viss vēl nebeidzās - ar šādu pašu uzdevumu putniem bija jātiek galā arī tad, ja intervāls starp darbībām bija 17 stundas. Arī šajos gadījumos kraukļi 89% gadījumu spēja izvēlēties pareizo rīku.

Pētnieki atzīst, ka viņus šajā pētījumā vairāk pārsteigušas nevis konkrētas kraukļu spējas, bet gan prasmju kopums, ko šie putni prot lietot, un tas, kā šīs prasmes evolūcijas gaitā ir attīstījušās.

Vairāk par to varat lasīt www.sciencealert.com